Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistes Ilzes Naglas lietā procesa virzītāji nav pietiekami izvērtējuši vārda brīvības apdraudējumu, par pārbaudes lietā atzīto aģentūru LETA informēja tiesībsarga padomnieks Raits Averāts.
"Vārda brīvība ietver žurnālistu tiesības neizpaust informācijas avotu. Tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu, lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses," norādīts pārbaudes lietas secinājumos.
Veicot kratīšanu žurnālistes Naglas dzīvesvietā, pamatojot to ar mērķi cita starpā atrast informāciju par elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datubāzes XML datņu iegūšanu un izplatīšanu, procesa virzītājs, nostiprinot pierādījumus un apejot avota izpaušanas pienākuma uzlikšanu žurnālistam tiesas ceļā, ir piekļuvis informācijas avota identitātei.
Uzraugošais prokurors un tiesa, akceptējot procesa virzītāja lēmumu par kratīšanas izdarīšanu neatliekamības kārtībā, nav kritiski izvērtējuši minētās darbības veikšanas neatliekamību un pamatotību, kā arī pietiekami izvērtējuši vārda brīvības apdraudējumu.
Tiesībsargs norāda, ka tādējādi ir aizskartas personai Satversmē un saistošajos starptautiskajos līgumos garantētās tiesības uz vārda brīvību un žurnālista informācijas avota aizsardzību.
"Procesa virzītājiem, pieņemot lēmumus, līdztekus speciālajām normām ir jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 12.pants, kas noteic, ka kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē," teikts tiesībsarga pārbaudes lietas secinājumos.
Tā kā ar likumu aizsargātā žurnālistu kriminālprocesuālā imunitāte nav noteikta Kriminālprocesa likuma astotajā nodaļā un prakse liecina, ka procesa virzītāji tam nepievērš pietiekamu uzmanību, tiesībsargs uzskata, ka būtu nepieciešams diskutēt par grozījumu veikšanu Kriminālprocesa likuma 121.pantā.
"Iespējams, likumā konkrēti jāparedz, ka attiecībā uz žurnālistiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības tās valdījumā esošajās telpās, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var ierobežot žurnālistiem garantēto tiesību apjomu," teikts tiesībsarga pārbaudes lietā.
Nagla biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka tiesībsarga atzinums ir papildus arguments un stimuls vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. "Tā kā Latvijas instancēs iespējas pārsūdzēt ir izsmeltas un tiesas lēmums nav pārsūdzams, mans advokāts patlaban gatavo iesniegumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Visticamāk, oktobra vai novembra laikā iesniegums būs sagatavots un vērsīsimies Eiropas līmeņa instancē," sacīja Nagla.
LETA jau ziņoja, ka maija sākumā saistībā ar vērienīgo datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas ierosinātajā kriminālprocesā tika veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tostarp aizturēts Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš vēlāk atzina, ka ir mītiskais Neo - persona, kura datus no VID sistēmas ieguvusi un daļu no tiem publiskojusi.
Tika veikta kratīšana žurnālistes Naglas dzīvesvietā un tās laikā izņemts personīgais dators un citi datu nesēji.
Kratīšana žurnālistes mājoklī tika veikta steidzamības kārtībā - to sankcionēja Ekonomikas policijā izmeklētā kriminālprocesa uzraudzītāja - Finanšu un ekonomisko noziegumu prokuratūras prokurore Ilona Minajeva, bet nākamajā dienā saskaņā ar likumu kratīšanu akceptēja arī izmeklēšanas tiesnesis Silakalns.
Nagla saistībā ar šīm darbībām iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas vadītājai, kura izprasīja kriminālprocesa materiālus tā dēvētajā Neo krimināllietā, kā arī lūdza kriminālprocesa virzītājam sniegt viedokli jautājumā par Naglas dzīvesvietā veikto kratīšanu.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Sandra Meliņa noraidīja Naglas sūdzību, kurā viņa lūdza izvērtēt maija sākumā viņas dzīvesvietā veiktās kratīšanas pamatotību.
Kā aģentūru LETA informēja tiesas vadītāja palīgs Kaspars Sadauskis, tādejādi Meliņa atzinusi par pamatotām izmeklēšanas tiesneša Rinalda Silkalna veiktās darbības, kurš nākamajā dienā pēc kratīšanas žurnālistes dzīvesvietā akceptēja izmeklētāju darbības.
Tiesas pieņemtais lēmums ir nepārsūdzams. Tas 15.jūnija pievakarē pa pastu nosūtīts sūdzības iesniedzējai.