Sestdien, plkst. 11:15 Latvijas televīzija programmā iekļāvusi Nacionālā Kino centra restaurēto un digitalizēto Leonīda Leimaņa spēlfilmu "Pie bagātās kundzes" (1969).
Filmas scenārija autors ir pats režisors Leonīds Leimanis, filmā izmantoti Andreja Upīša trīsdesmitajos gados sarakstītā romāna Smaidoša lapa motīvi, nra.lv informēja Nacionālā kino centra informācijas speciāliste un Latvijas filmu izplatīšanas projektu vadītāja Kristīne Matīsa..
Filma iepazīstina ar inteliģento bezdarbnieku Olģertu Kurmi (Eduards Pāvuls), viņa draugu Frīdi (Kārlis Sebris), Kārklu ģimeni (Lilija Žvīgule un Rūdolfs Kreicums), Kalnkāju ģimeni (Zigrīda Stungure un Luijs Šmits) un citiem varoņiem (lomās Juris Lejaskalns, Arturs Dimiters, Venta Vecumniece, Olga Krūmiņa, Jānis Osis, Velta Līne un citi).
Notikumu centrā izvirzīts Kārklu meitas Emmas (Līga Liepiņa) liktenis - viņai pēc iznākšanas no cietuma jāiekārtojas dzīvē un jādabū darbs, ne tikai tāpēc, ka likums to pieprasa, lai viņa netiktu arestēta par klaidonību, bet arī izdzīvošanas dēļ. Arī Olģerts Kurmis ar savu augstāko izglītību un svešvalodu zināšanām ir priecīgs, ja var nopelnīt iztiku jaunbagātnieku Kalnkāju ģimenē - skaldīt malku, tīrīt ielu un sētu.
Īpaši aktuālu tieši Saeimas vēlēšanu dienai filmu Pie bagātās kundzes padara fakts, ka vēlēšanu gaisotne un priekšvēlēšanu cīņas valda arī filmā – Kalnkājas kungs allaž piesauc labumus, ko sola mazmājnieku partija savas uzvaras gadījumā; filmā redzamas arī partiju reklāmas kampaņas tā laika izpratnē, un skatītājs varēs ieraudzīt daudz paralēļu starp 20. gadsimta 30. gadu un 21. gadsimta sākuma Latviju.
Filma "Pie bagātās kundzes" ir trešā filma, kas restaurēta un digitalizēta Nacionālā Kino centra projektā, restaurētās versijas pirmizrāde kinoteātrī notika 2010. gada 16. aprīlī – tieši režisora Leonīda Leimaņa 100. jubilejas dienā, kas tika svinēta visas nedēļas garumā ar dažādiem notikumiem Rīgas Kino muzejā un Latvijas Kultūras akadēmijā.
Filmu "Pie bagātās kundzes" eksperti bija iekļāvuši arī Latvijas Kultūras kanona 30 pretendentu sarakstā ar šādu pamatojumu: „Precīzs laikmeta, vides un attiecību attēlojums, itāļu neoreālismam tuva interese par mazajiem cilvēkiem, ne vienmēr pozitīvi un tāpēc interesanti varoņi, smalks operatora darbs.”
Filmas operators ir Mārtiņš Kleins, mākslinieks inscenētājs – Laimdonis Grasmanis, komponists – Marģers Zariņš, kostīmu māksliniece – Austra Melnāre, grima māksliniece – Karīna Lapiņa, filmas direktors – Augusts Pētersons.