Profesionālās mūzikas nozares pārstāvji pauž savu nostāju par koncertzāli Elizabetes ielā 2

 
©Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Latvijas profesionālās mūzikas nozares pārstāvji atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) pauž gandarījumu, ka teju pēc 20 gadu ilgstošām diskusijām par koncertzāles nepieciešamību Rīgā, valdība ir izšķīrusies atbalstīt projekta īstenošanu.

Vēstulē uzsvērts, ka mūzikas tradīciju bagātajai Rīgai vēsturiski nekad nav bijusi koncertzāle, jo Lielās ģildes telpas savulaik tika piemērotas koncertzāles vajadzībām, un vērienīgākie rekonstrukcijas darbi tajā notika pēc ugunsgrēka 1964.gadā.

"Patlaban gan koncerti, gan mūziķu ikdienas darbs notiek mūsdienām neatbilstošos apstākļos. Par to esam runājuši līdz sagurumam daudz," norādījuši nozares pārstāvji, kuri atbalsta koncertzāles vietas izvēli pilsētas centrā, jo tradicionāli valsts nozīmes kultūras būves pasaules metropolēs atrodas vēsturiskajos centros un parkos.

Mākslinieki pauž cerību, ka pēc dažiem gadiem arī Latvija varēs lepoties ar koncertzāli, kas būs "harmoniski iekļāvusies pilsētas skaistākajā parkā un kļuvusi par iemīļotu un funkcionāli publisku ēku".

Viņu ieskatā, koncertzālei jātop ne tikai par valsts vizītkarti, bet arī par svarīgu galvaspilsētas un valsts sabiedriskās dzīves sastāvdaļu.

Vēstules autori norāda, ka asajām diskusijām par koncertzāles tapšanas procesiem jābūt profesionālām un vienojošām, nevis šķeļošām un tajās tiks ņemtas vērā arī mūziķu vajadzības - izcila akustika, augstvērtīga arhitektūra un 21.gadsimtam atbilstošas prasības pret publisko telpu.

"Mēs ceram, ka ar šo projektu varēsim atšķirt jaunu lappusi daudzās nozarēs - būvniecībā, kultūrā, ekonomikā," akcentēts vēstulē, uzsverot, ka patlaban ir atrasts kompromiss.

Mākslinieki atklātajā vēstulē secina, ka koncertzāles atrašanās uz AB dambja bijusi skaista, bet nesamērīgi dārga ideja, jo tikai dambja sakārtošanā būtu jāinvestē 32 miljoni eiro. Savukārt Kongresa nama pārbūve saistās ar sarežģītām Rīgas pilsētas un valsts politiskajām un juridiskajām attiecībām, kuru atrisināšana prasītu ilgu laiku un resursus.

Savukārt Andrejostas vai Skanstes valsts un privāto partnerattiecību sakārtošanai, viņuprāt, ir pārāk daudz juridiski, morālu un finansiālu risku. Tāpēc mākslinieki uzskata, ka, atbrīvojot vietu koncertzālei Elizabetes ielā 2, beidzot ir rasta gan politiska, gan valstij ekonomiski izdevīgākā iespēja radīt Latvijai ko ilgi gaidītu un vērtīgu.

Vēstules autori aicina atsevišķus politiķus un arhitektu saimes pārstāvjus nelikt šķēršļus šī projekta īstenošanai, iesaistīties dialogā un kopīgi radīt Kronvalda bulvārī Eiropas valsts cienīgu kultūrtelpu.

Vēstuli atbalstījis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, profesors Guntars Prānis, arī maestro Raimonds Pauls, kurš norādījis, ka Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim ir vajadzīga mājvieta, jo mūziķi sen to ir pelnījuši. Tāpat vēstuli saturam piekrīt komponists Zigmārs Liepiņš, pianists Vestards Šimkus, flautiste Dita Kreinberga, Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra pirmo vijoļu koncertmeistars Raimonds Ozols, operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko, diriģents Ainārs Rubiķis, Rīgas pieminekļu aģentūras direktors un Rīgas latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs Guntis Gailītis, diriģents Jānis Liepiņš, mūziķis Vairis Nartišs, čelliste Diāna Ozoliņa, mežradznieks Vieturs Vārdaunis, diriģents Normunds Šnē, komponists Valts Pūce, pianisti Reinis Zariņš, Andrejs Osokins, Juris Kalnciems, operdziedātāja Inese Galante, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāja Egils Siliņš, operdziedātāja Marina Rebeka, Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" direktors Māris Ošlejs, Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents Andris Veismanis un citi.

LETA jau vēstīja, ka valdība apstiprinājusi nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kur kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk - "Pasaules Tirdzniecības centrs".