Pēc 9.jūnija, kad noslēgsies valstī izsludinātā ārkārtējā situācijā, publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatoriem pieteikumā pasākuma rīkošanai būs pienākums norādīt, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība, teikts šodien valdībā atbalstītajā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma projektā.
Likumprojekts vēl būs jāizskata Saeimā.
Minētās prasības nodrošinās, ka pašvaldības būs informētas, vai plānotie pasākumi atbilst epidemioloģiskās drošības prasībām, cer likuma izstrādātāji. Vienlaikus plānots, ka šāds pienākums pasākumu organizatoriem atgādinās par nepieciešamību pasākumā nodrošināt dalībniekiem iespēju izpildīt visas valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības par distancēšanos, personīgo higiēnu, aizsardzības līdzekļu lietošanu un citas attiecīgajā brīdī paredzētās prasības.
Reliģisko pasākumu organizatoriem un rīkotājiem šāda veida informācija būs jānorāda pasākuma organizatoriska rakstura dokumentos.
Šajā Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā likumprojektā ir atrunāts tiesiskais ietvars tādu pasākumu noteikšanai, kas ierobežo privātpersonu tiesības.Tā anotācijā skaidrots, ka nolūkā nodrošināt ar sabiedrības drošības un veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī likumprojekts paredz valsts pienākumu privātpersonu tiesību ierobežojumus noteikt vienīgi gadījumos, ja sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus. Brīdī, kad vairs nepastāv objektīva nepieciešamība saglabāt privātpersonas ierobežojošos pasākumus, tiesību ierobežojumi ir jāatceļ.
Savukārt iepriekš noteiktie ierobežojumi, kurus nepieciešams saglabāt pēc ārkārtējās situācijas, ir jāpārceļ uz likumiem, tajos iekļaujot attiecīgu deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt piemērošanas kārtību atsevišķās nozarēs. Turpretim visas privātpersonām obligāti piemērojamās normas pārceļamas uz MK noteikumiem, bet, atsakoties no pārāk detalizēta procesa apraksta, lai normas spētu darboties vienlīdz labi arī pie nelielām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām.
Anotācijā skaidrots, ka deleģējums MK vērsts uz to, lai nodrošinātu atbilstošu iespēju adekvāti reaģēt uz mainīgo epidemioloģisko situāciju valstī un ārvalstīs saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību, vienlaikus nodrošinot iestāžu darbības nepārtrauktību un privātpersonu iespējas īstenot pulcēšanās iespējas.
Ar jauno likumu MK arī saglabā tiesības noteikt arī prasība un kārtību sociālās distancēšanās nodrošināšanai un vienlaicīgi pieļaujamo personu skaitu.
MK arī noteiktas pilnvaras Covid-19 infekcijas apdraudējuma kontekstā regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību. Tāpat valdībai sniegta iespēja risināt izglītojamo ēdināšanai jau iepriekš piešķirto resursu atbilstošu novirzīšanu pakalpojuma nodrošināšanai, ja radušās korekcijas izglītības procesa organizēšanā.
Šāda pat pieeja deleģēta arī sporta treniņu, kā arī sporta pasākumu organizēšanas un norises regulācijai. Anotācijā atzīmēts, ka šāds pilnvarojums nepieciešams, jo daudzos sporta veidos neatņemama to norises sastāvdaļa ir tuva klātbūtne vai fizisks kontakts starp sportistiem, kā rezultātā vispārējo distancēšanās noteikumu ievērošana ne vienmēr ir iespējama, kas attiecīgi prasa specifisku regulējumu.
Ņemot vērā, ka 1.jūlijā spēku zaudēs Administratīvo pārkāpumu kodekss, bet stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, valdība šodien atbalstīja grozījumus likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli". Grozījumos paredzēts saglabāt jau līdz šim kodeksā par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu paredzētos tiesiskos sastāvus un naudas soda apmērus.
LETA jau ziņoja, ka par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām no desmit līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām - no 140 līdz 5000 eiro. Savukārt par informācijas nesniegšanu par to, ka persona ir inficējusies ar infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī var piemērot naudas sodu no 10 līdz 2000 eiro.
Lai nodrošinātu tiesisko pāreju attiecībā uz iespēju saukt pie administratīvās atbildības no dienas, kad tiks atcelts ārkārtējās situācijas stāvoklis līdz 1.jūlijam paralēli valdība šodien arī atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Jau vēstīts, ka MK ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja ieceri ļaut valdībai elastīgāk reaģēt uz Covid-19 ietekmes mazināšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām 9.jūnijā.
TM norādīja, ka šā gada 9.jūnijā tiks atcelta ārkārtējā situācija valstī, kas noteica virkni ierobežojošu un aizliedzošu pasākumu, kas bija vērsti uz Covid-19 izplatības ierobežošanu. Lai uzturētu sasniegto Covid-19 izplatības ierobežošanā un pasargātu sabiedrību no atkārtota Covid-19 uzliesmojuma, TM uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt piesardzību, tai skaitā ievērot fizisku distancēšanos un novērst cilvēku pārmērīgu pulcēšanos.
TM atzina, ka epidemioloģiskās drošības nolūkā šobrīd visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar Covid-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Ņemot vērā Covid-19 izplatības mainīgo un grūti paredzamo raksturu, TM ieskatā, Saeimai likuma līmenī būtu jāizšķir tikai būtiskākie jautājumi, ietverot pienācīgu deleģējumu Ministru kabinetam elastīgi reaģēt, apkarojot Covid-19 slimības izplatību.
Vienlaikus ministrija piebilda, ka gadījumā, ja nākotnē epidemioloģiskā situācija tomēr būtiski pasliktinās, var rasties nepieciešamība atkārtoti izsludināt ārkārtējo situāciju.
No valdībā atbalstītā likumprojekta mērķa izriet, ka ir jāatjauno vispārējā tiesiskā kārtība pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām. Likumprojekts nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.
Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību".
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija no marta vidus līdz 9.jūnijam.
