Neizslēdz iespēju Latvijā noteikt atsevišķu apdzīvotu vietu karantīnu

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Vērtējot jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, varētu tikt apsvērta iespēja Latvijā noteikt atsevišķu apdzīvotu vietu karantīnu, šodien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Raugoties uz to, kā varētu attīstīties epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19, valdība plāno izstrādāt četru situāciju modeli atkarībā no slimības izplešanās. Viena no šādām situācijām varētu būt arī atsevišķu apdzīvotu vietu karantīna, atzina Viņķele.

Viņa skaidroja, ka faktiski tas nozīmēs, ka varētu tikt ierobežota cilvēku kustība uz un no pilsētām.

Kā ziņots, Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 36 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 280 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 1089 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 11 702 Covid-19 testi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, "vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos".

Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais