Laikam man par juristiem bija radies maldīgs priekšstats, jo, satiekot Daci Pelši, pirmajā brīdī šķiet, ka viņai piestāv virkne citu profesiju, un es noteikti viņu neasociēju ar minēto specialitāti.
Pēc sarunas apjaušu, ka mani pieņēmumi ir bijuši greizi - viņa šajā profesijā jūtas kā zivs ūdenī, viņai ir vajadzīgais krampis, arī sasniegumu buķete ir ievērojama, turklāt būtiski - viņa šajā savā ziņā birokrātiskajā profesijā nav pazaudējusi cilvēcību. Komunikabla, smaidīga, dzirkstoša.
Dace stāsta, ka skolas laikā viņa apsvēra savu profesionālo darbību saistīt ar mākslas virzienu, studēt Latvijas Mākslas akadēmijā… Taču 12. klasē plāni tika koriģēti, proti, vidusskolas pēdējā klasē tika pasniegts mācību priekšmets Politika un tiesības, stundas vadīja Latvijas Universitātes jurisprudences studenti. «Šīs stundas mani aizrāva, tajās tika runāts, kas ir Satversme, Saeima, ko dara Ministru kabinets, kā valstī tiek pieņemti likumi. Es guvu priekšstatu par valsts aparāta pamatprincipiem. Stundās bija daudz praktisku uzdevumu, caur kuriem es atskārtu, ka man ir labi attīstīta loģiskā domāšana, kas ļauj izprast, kā šī, tā teikt, valsts māja ir uzbūvēta,» secina Dace. Viņa bija pārliecināta - šajā tēmā jārokas dziļāk, tāpēc likumsakarīgas bija studijas Latvijas Universitātes juristos. «Tolaik bija jānokārto iestājeksāmens, kuram cītīgi gatavojos. Tajā paprasīt varēja pilnīgi jebko - par politiku, ekonomiku, kultūru, latviešu valodu, vēsturi, sportu. Iestājeksāmenā bija jāapliecina, ka man ir izpratne par aktuālajiem procesiem sabiedrībā un valstī kopumā. Eksāmenu nokārtoju un tiku budžeta grupā.» Pēc piecus gadus ilgām studijām (iegūts bakalaura un maģistra grāds) un jurista eksāmena nokārtošanas Dace, vēloties zināšanu vērienu vēl paplašināt tieši Eiropas Savienības tiesībās, uzsāka mācības Zviedrijā, Lundas universitātē (Eiropas biznesa tiesības, maģistrantūra). Starp citu, gan vietējiem, gan ārzemju studentiem augstākā izglītība Zviedrijā ir bezmaksas. «Lai arī, studējot jurisprudenci, ir jāapgūst ļoti daudz teorijas, Zviedrijā liels akcents bija uz praktisko iemaņu apguvi, lai mēs gūtu pēc iespējas labāku priekšstatu par reālo darba ikdienu. Piemēram, mēs izspēlējām līguma sastādīšanas procesu: sadalījāmies komandās, veicām līguma pārrunas, kur katrai no pusēm bija doti savi uzdevumi, kas sarunu procesā ir jāpanāk, bija savilktas sarkanās līnijas. Tas palīdzēja labāk saprast teorētisko bāzi,» secina Dace.
Par viņas pirmo darbavietu kļuva Latvijas Banka (piebilde - Dace sevi darba tirgū jau pieteica, būdama 3. kursa studente Latvijas Universitātē). Viņa tur strādāja par jurista palīgu. Dace spriež, ka šī darbavieta ne tikai deva būtisku pienesumu profesionālā pilnveidē, bet arī stiprināja pārliecinātību par sevi, savām spējām. «Latvijas Banka ir darba devējs ar vārdu, un, ja tas ir gatavs tevi kā jaunu speciālistu bez pieredzes ņemt darbā, tas, protams, sniedz lielu gandarījumu.»
Savukārt savu nākamo darbavietu - zvērinātu advokātu biroju - viņa atceras kā izaicinājumiem pārbagātu. «Manas ilūzijas par darbu advokātu birojā ātri vien izgaisa. Realitāte ir krasi atšķirīga no seriālos rādītā. Es gan negribu teikt, ka realitāte ir slikta, nebūt nē, bet seriāli rada maldīgu iespaidu. Darbs advokātu birojā man deva jaunu skatījumu par savu profesiju. Liels paldies kolēģiem, kas ieguldīja daudz laika, strādājot un mācot mani. Darbs ielika stingrus pamatus stresa noturībai.»
Nepilnu gadu Dace aizvadīja praksē Briselē, kur tika gūta izpratne, kā darbojas ES iestādes, kā tur tiek pieņemti lēmumi un kā ES notiek lobēšana.
Vēl viens būtisks pilnveides punkts bija darbs Tieslietu ministrijā, kur Dace piedzīvoja strauju karjeras lēcienu - no juristes kļūstot par ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta direktori. Viens no svarīgākajiem departamenta uzdevumiem ir nodrošināt Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Savienības tiesā. «Mums bija Ministru kabineta iecelts pārstāvis - mans tā brīža vadītājs, kas tiesā pārstāvēja Latvijas intereses, bet departaments sniedza vajadzīgo atbalstu, kas ietvēra milzu pētniecības darbu, juridiskas argumentācijas sagatavošanu rakstveidā, jo ne vienmēr Latvijas interešu pārstāvība notika mutiski klātienē tiesas procesā.» Dace arī pati vairākas reizes ir pārstāvējusī Latviju ES tiesā, klātienē paužot Latvijas valsts viedokli. «Ir gan stress, gan milzu atbildība, gan lepnums vienlaikus, jo tajā brīdī tiesā esmu vienīgais Latvijas Republikas pārstāvis un tas, ko es pateikšu, tiks uztverts kā Latvijas nostāja. Bija arī patīkami apzināties, ka, būdama studente, par ES tiesas procesiem, lēmumiem lasīju grāmatās, taču tagad pati esmu šajā tiesā un savā ziņā veidoju mazu daļiņu vēstures, jo tiesas, procesi, protams, tiek protokolēti un nākamie jurisprudences studenti varēs lasīt un analizēt tiesas, kurā arī es piedalījos, iznākumu.»
Dace stāsta, ka vēl viens no interesantākajiem darbiem bija došanās uz Maķedoniju, kur viņa apmācīja un sagatavoja šīs valsts juridiskos speciālistus ES tiesību ietvaram - ES tiesību ievērošana, ieviešana, pārņemšana u.c. «Maķedonija bija viena no valstīm, kas vēlējās iestāties Eiropas Savienībā, un es kopā ar kolēģiem no Latvijas palīdzēju sagatavoties šim notikumam. Mans uzdevums bija sagatavot vadlīnijas, kā nodrošināt valsts pārstāvību Eiropas Savienības tiesā un pārņemt Eiropas Savienības tiesību aktus.»
Vēlme pēc profesionālo zināšanu bagātināšanas un korporatīvas vides izzināšanas, kas ļautu jurisprudenci iepazīt jaunā rakursā, Daci mudināja ieviest savā profesionālajā dzīvē pārmaiņas.
2016. gada nogalē Dace kā juriskonsulte nolēma pievienoties AS Aldaris komandai. «Man ļoti gribējās izprast biznesu, un tagad, kā es saku, patiešām esmu līdz elkoņiem tajā iekšā. Ikdienā sanāk sadarboties ar visām nodaļām - loģistiku, iepirkumiem, mārketingu, personālvadību utt., un visa šī darbošanās ir ļoti praktiska: vakardienas darbam es jau drīz redzu rezultātu. Tas ir tik patīkami un motivējoši,» akcentē Dace. Viņa skaidro, ka būtiskākie viņas ikdienas pienākumi saistīti ar juridisko konsultāciju sniegšanu, piemēram, koriģējot esošos līgumus, gatavojot jaunus, kā arī viņas atbildībā ir pieskatīt, vai uzņēmuma politika un ētika atbilst noteiktām prasībām. Iepazīstinot ar savu ikdienu Aldarī, ir grūti nepamanīt, ar kādu aizrautību un degošām acīm Dace par to stāsta. Šo pozitīvo tonusu palīdzot noturēt gan raibais darba saturs, gan kolēģi, ko Dace raksturo gan kā kompetentus speciālistus, gan interesantas personības.
Uz jautājumu, kā jaunam speciālistam atrast savu vietu piesātinātajā darba tirgū (ņemot vērā skaļos signālus par juristu pārprodukciju), Dace atbild: «Iespējas, kur sevi pierādīt, ir plašas - darbs valsts sektorā, advokātu birojos, uzņēmumos. Turklāt labu juristu Latvijā nav ļoti daudz. Taču viens gan ir skaidrs, neatkarīgi no darbavietas ir jārēķinās, ka jāstrādā būs daudz. Ir ļoti grūti iekļauties rāmjos - strādāt no pulksten 9 līdz 18, robežas izplūst.» Tomēr, neskatoties uz straujo ikdienas skrējienu, Dace ir atradusi divas restartēšanās iespējas: viņa trenējas boksā un apgūst kaligrāfiju. «Bokss ir veids, kā trenēt fizisko izturību, bet kaligrāfija - tā ir mana meditācija.
