Uz ateju – pēc Eiropas standartiem: sirsniņmāju jaunie noteikumi tuvojas ieviešanai

Vēl ir divi gadi laika, lai apdzīvotās vietās reģistrētu decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Citiem vārdiem sakot, sausās tualetes. Viensētās dzīvojošie savu sirsniņmāju var lietot, īpaši neuztraucoties par iespējamām likumā noteiktajām sekām – uz viņiem neattiecas prasība reģistrēt atejas.

Ko nosaka Ūdenssaimniecības likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu? No 2022. gada nebūs pieļaujamas tādas decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kas izraisa vides piesārņojumu ar neattīrītiem vai daļēji attīrītiem notekūdeņiem, dūņām, fekālijām u. tml., tajā skaitā:

• bedre (zemē izrakts caurums, virs kura izveidota iespēja nokārtot dabiskās vajadzības);
• tiešā izlaide (zemē ierakts cauruļvads, kurā pa vienu galu notekūdeņi tiek iepludināti iekšā, bet pa otru galu notekūdeņi izplūst vidē - aiz kalniņa, grāvī vai iesūcināti zemē);
• cauri bunduļi jeb nehermētiskas nosēdbedres (bedrē iesēdināta tilpne, kurai nav dibena vai sienās ir caurumi, plaisas, pa kurām noplūst notekūdeņi no bunduļa).

Noteikumi attiecas arī uz vasarnīcu, ja šis īpašums nav pieslēgts centralizētajai kanalizācijai - ja vien mājoklis nav viensēta, tad visas mazmājiņas ir jāreģistrē, jo pilsētas vai ciema iedzīvotājiem, kas neizmanto centralizēto kanalizācijas sistēmu, ir jāuzrāda, kur tiek novadīti notekūdeņi no viņu īpašuma, vai tie tiek attīrīti, kādā stāvoklī ir īpašumā izmantotā decentralizētā kanalizācijas sistēma. Pašvaldībai ir tiesības un pat pienākums to pārbaudīt, jo pašvaldībai vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam līdz 2019. gada 1. janvārim jāuzsāk un līdz 2021. gada 31. decembrim jāpabeidz individuālo kanalizācijas sistēmu reģistra izveide.

Rīgas dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus Nr. 66 par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites un kontroles kārtību. Neatkarīgā jau ir rakstījusi un vēlreiz atgādina, ka Rīgā Mājokļu un vides departaments nosūta pa pastu iedzīvotājiem decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas pieteikumu. Klāt ir pievienota apmaksāta aploksne, ir jāizpilda veidlapa un jānosūta - tas ir viss, kas jādara sausās tualetes īpašniekam. Veidlapas var iesniegt arī vietējos Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centros, kā arī nosūtīt elektroniski. Veidlapas saņem tie īpašnieki, kuriem, pēc uzņēmuma Rīgas ūdens un Mājokļu un vides departamenta datiem, pašlaik nav iespēju pieslēgt īpašumu maģistrālajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem.

Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka pienākums ir nodrošināt notekūdeņu regulāru nodošanu asenizatoru reģistrā reģistrētiem asenizatoriem. Ieteicams saglabāt asenizatora izsniegto čeku, lai var pierādīt, cik bieži notekūdeņi ir izvesti. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāpaziņo pašvaldībai arī par to, ja ir mainījies īpašumā dzīvojošo personu skaits, kas izmantots, lai noteiktu minimālo notekūdeņu izvešanas biežumu, vai personu skaits, kas deklarējušas dzīvesvietu īpašumā, ir lielāks nekā faktiski dzīvojošo personu skaits vismaz 30 dienu pēc kārtas.

Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam jānodrošina:

• sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasību ievērošanas kontrole;
• sistēmās uzkrāto notekūdeņu izvešanas biežuma kontrole;
• nekustamajā īpašumā radīto vidē novadāmo notekūdeņu paraugu analīžu uzraudzība;
• kontrole par sistēmās savākto notekūdeņu un nosēdumu regulāru savākšanu, apjoma uzskaiti un to nodošanu attīrīšanai.

KAS JĀZINA ĪPAŠNIEKIEM

*Šādu kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, tie ir pieņemti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu.

*Izņemot viensētas, noteikumi attiecas uz decentralizētās kanalizācijas sistēmu lietotājiem, kuri notekūdeņu savākšanai izmanto septiķus, notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi.

*Rīgā decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas iesniegums ir pieejams: https://mvd.riga.lv/pakalpojumi/.

*Notekūdeņu minimālo izvešanas biežumu (reizes/gadā) no notekūdeņu krājtvertnēm nosaka atbilstoši formulai un atkarībā no tā, vai īpašumā ir ūdens patēriņa skaitītāji vai nav.

*Notekūdeņu daudzuma uzskaitē nav ņemams vērā izlietotā ūdens daudzums, kas izmantots dārza vai piemājas teritorijas laistīšanai, ja tā apjoms ir noteikts ar šim nolūkam speciāli ierīkotu ūdens mēriekārtu.

*Minimālais notekūdeņu nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir viena reize gadā.

*Minimālais notekūdeņu nosēdumu vai dūņu izvešanas biežums no rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³/diennaktī, ja īpašnieks dūņas neizmanto kompostēšanai vai kā mēslojumu, ir nosakāms atbilstoši ražotāja izdotajai tehniskajai dokumentācijai vai ekspluatācijas instrukcijai.

*Mājokļu un vides departamenta atbildīgā amatpersona ir tiesīga: pārbaudīt decentralizēto notekūdeņu pakalpojuma saņemšanas faktu apliecinošo attaisnojuma dokumentu esību; veikt no sistēmām vidē novadāmo notekūdeņu analīzes un pieprasīt sistēmas īpašniekam veikt samaksu par analīzēm, ja vidē novadāmie notekūdeņi neatbilst saistošo noteikumu pielikuma prasībām; saskaņojot ar īpašnieku, piekļūt sistēmām tehniskā nodrošinājuma un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontrolei; pārbaudīt sistēmu reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā veicot tās precizēšanu, pamatojoties uz veiktajiem pārbaudes rezultātiem; pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no asenizatoru reģistrā iekļautajiem asenizatoriem.

Avots: Rīgas domes saistošie noteikumi Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites un kontroles kārtību

KUR REĢISTRĒT SAUSO TUALETI RĪGĀ

Nekustamajos īpašumos esošās decentralizētās kanalizācijas sistēmas līdz 2021. gada 31. janvārim jāreģistrē pašvaldības decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā un jānodrošina apsaimniekošana atbilstoši vides aizsardzības prasībām.

To var izdarīt klātienē Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53 Rīgā, 501. un 503. kabinetā, vai Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros: Kungu ielā 7/9, Brīvības ielā 49/53, Eduarda Smiļģa ielā 46 un Daugavpils ielā 31 (norādītajās vietās var saņemt arī reģistrācijas iesniegumu).

Reģistrācijas iesniegums ir pieejams Mājokļu un vides departamenta mājaslapā mvd.riga.lv, sadaļā Pakalpojumi, un to var pēc aizpildīšanas nosūtīt pa pastu: Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, Rīga, Brīvības iela 49/53, LV-1010.