Pārkāpumi jāizmeklē tiesiskā ceļā un atbilstoši likumdošanai, un tiesiskā valstī nedrīkst notikt paraugprāvas, uzskata ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Šorīt intervijā Latvijas Radio Maizītis noliedza, ka Latvijā būtu nepieciešams "sarīkot paraugprāvu" par valsts mantas izšķērdēšanu, tā vietā likumdevējiem būtu jāsakārto likumdošana, lai pret likuma pārkāpējiem varētu vērsties tiesiskā ceļā.
Ģenerālprokurors arī norādīja, ka par prēmiju izmaksāšanu pagājušā gada nogalē valsts pārvaldes iestādēs, visticamāk, cietumā neviens netiks ielikts, jo nodarījums vispirms jārespektē no juridiskā aspekta, un prokuratūrai nepieciešams likuma pārkāpums, kamēr par prēmiju izmaksas aizliegumu tolaik bijusi tikai Ministru prezidenta rezolūcija, kas "nav tik spēcīgs ierocis".
"Iesākumā bija rezolūcija, tad Ministru kabineta protokollēmums, kas ļāva maksāt prēmijas, ja ministrs tam piekrīt, un tikai no 1.janvāra tika pieņemts lēmums, kas liedz maksāt prēmijas," norāda Maizītis. "Cits jautājums ir disciplināratbildība un politiskā atbildība - ir ministrijas, kur bijusi principiāla reakcija, un amatpersonām samazinātas algas par 20% uz gadu."
Maizītis norāda, ka "visas situācijas nevar bāzt vienā maisā", turklāt, ja amatpersonas uzskatīja, ka valsts šādus tēriņus nevar atļauties, bija laikus jāpieņem likums.
"Valsts kontrole daudzās situācijās pareizi signalizē," atzīst Maizītis, taču norāda: "Jautājums ir, kāda atbildība pēc tam seko. Ko nozīmē politiskā atbildība Latvijā?"
Ģenerālprokurors arī norādīja, ka patlaban tiek izmeklēta lieta par krīzes izraisīšanu, un patlaban tiek pārbaudīti ar dokumentiem, kas bijuši valsts amatpersonu rīcībā, tomēr problēmas izmeklēšanas procesā rada neskaidrība, kurā brīdī krīze ir sākusies.
"Mēs sabiedrībā visi saprotam, ka ir krīze, bet kur ir kāds likums, novilkta robeža, ka Latvijā ir krīze," norāda Maizītis, piebilstot, ka nav skaidrs, kura rīcība ir pirms krīzes, un kura rīcība jau veikta krīzes situācijā. "Protams, ja amatpersona ir pārkāpusi eksistējošo likumdošanu, tad tā tiks saukta pie atbildības."
Kā intervijā piebilda Maizītis, prokuratūrai ir daudz prokuroru, un jebkuras lietas izmeklēšanai varam piesaistīt pietiekamu daudzumu prokuroru, tomēr Latvijā ir pārāk maz prokuroru, kas varētu strādāt ar ekonomiskām lietām.