Abavas rumba joprojām par maksu

Tā kā Talsu novada domes deputāti lēma nepiešķirt līdzekļus uzņēmumam, kas apsaimnieko Abavas rumbai piegulošo teritoriju, arī šogad par ūdenskrituma apskati būs jāmaksā.

Domes deputāti uzskata, ka ūdenskritumu jāvar apskatīt, par to nemaksājot, bet tajā pašā laikā novadam nav jānodrošina privāta uzņēmuma pelņa. SIA Abavas rumba īpašnieks Aigars Štrums gan norāda, ka ieejas maksa tiek iekasēta par sniegtajiem pakalpojumiem, nevis objekta apskati.

Nepiešķir līdzekļus

Talsu novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Ieviņa Neatkarīgajai pastāstīja, ka šajā pavasarī ar lūgumu piešķirt finansējumu teritorijas pie Abavas rumbas uzturēšanai vērsās SIA Abavas rumba. Uzņēmuma pārstāvji piedāvāja – ja pašvaldība piešķirs 6000 latu gadā, ieejas maksa būs 60 santīmu, bet, ja pašvaldības līdzfinansējums būs 14 000 latu gadā, tad par objekta apskati nebūs jāmaksā. Novada dome vienojās finansējumu nepiešķirt.

Deputāts Aivars Lācarus neslēpa savu sašutumu par to, ka tādi objekti kā Abavas rumba pieder privātpersonām, nevis valstij vai pašvaldībai, un piedāvāja risināt situāciju, iemainot šo teritoriju pret kādu citu pašvaldībai piederošu īpašumu. Viņš neatbalstīja līdzekļu piešķiršanu uzņēmumam: "Sanāk, ka viss uzņēmuma biznesa plāns balstās uz to, kā no pašvaldības dabūt naudu."

Arī Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Alfons Spēks finansējuma piešķiršanu neatbalstīja, norādot, ka līdzīgā veidā finansējumu varētu pieprasīt arī citi tūrisma uzņēmēji, un rosināja pašvaldību strādāt pie tā, lai pievedceļam tiktu noteikts servitūts.

Talsu novada domes deputāti plāno vērsties Vides ministrijā (VM), lai meklētu iespējas nodrošināt objekta apskati bez maksas.

Jāuztur kārtība

A. Štrums Neatkarīgajai pastāstīja, ka uzņēmums samaksu prasa nevis par objekta apskati, bet gan par sniegtajiem pakalpojumiem – iespēju novietot automašīnu, ceļa uzturēšanu, atkritumu izvešanu, zāles nopļaušanu un atpūtas iespējām. Viņš piebilst: "Diez vai cilvēki gribētu te uzturēties, ja ainava būtu nesakopta, nebūtu izvesti atkritumi un nopļauta zāle." Uzņēmējs vērsies Talsu novada domē, jo iepriekšējos gados objekta uzturēšana nesusi zaudējumus.

Samaksu prasa tikai no apmeklētājiem, kas teritorijā ierodas pa pievedceļu no autoceļa Talsi–Kuldīga. "Ja cilvēks vienkārši pastaigājas gar upi vai brauc ar laivu un piestāj krastā, mēs neejam klāt un neprasām, lai viņš maksā," stāsta A. Štrums.

Maksa par Abavas rumbas apskati ir viens lats, apmeklētājiem, kas ierodas grupā, pensionāriem un bērniem piemēro atlaides.

Saaudzē vidi

VM Vides departamenta direktors Rolands Bebris Neatkarīgajai pastāstīja, ka teritorijas īpašnieks, iekasējot samaksu par uzturēšanos savā privātīpašumā, likumu nepārkāpj. Turklāt zemes īpašnieks ievēro arī likumā noteikto tauvas joslu, kas ļauj ikvienam uzturēties 10 metrus platā joslā no upes krasta – samaksu iekasē tikai no tiem apmeklētājiem, kas šķērso privātīpašumu.

"Skatoties no to apmeklētāju viedokļa, kas šajā objektā pavada ilgu laiku, rīko pikniku vai ceļ telti, problēmu nav vispār, jo viņi izmanto uzņēmēja sniegtos pakalpojumus, turklāt cenas ir samērīgas. Neapmierināti varētu būt tie apmeklētāji, kas ierodas uz pāris minūtēm tikai apskatīt ūdenskritumu," stāsta R. Bebris.

Viņš norāda, ka Abavas rumba nav vienīgais dabas objekts Latvijā, par kura apskati jāmaksā. Turklāt samaksas ieviešana pat atstāj pozitīvu ietekmi uz pašu objektu, jo limitē apmeklētāju skaitu un tam tiek nodarīts mazāks kaitējums.