Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata, ka Latvijā ir nepieciešama vienota datu bāze, kurā tiktu apkopota būtiskā informācija par trūcīgajām personām, lai turpmāk nebūtu cilvēkiem jāizsniedz izziņas par noteiktā trūcīgā statusa apliecināšanu.
Šādu viedokli LPS darīja zināmu Labklājības ministrijai (LM) abpusējo sarunu laikā. Atbildot uz to, LM uzsvēra, ka šobrīd sadarbībā ar pašvaldībām notiek aktīvs darbs, lai izveidotu šādu datu bāzi.
Ņemot vērā aizvien pieaugošo sociālās palīdzības pieprasītāju skaitu pašvaldībās, tikšanās laikā klātesošie diskutēja par sociālo pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Diskusiju laikā LM un LPS vienojās šobrīd saglabāt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni pašreiz noteiktajā apjomā, proti, pieaugušajiem - 40 lati, bērniem – 45 lati. Pašlaik trūcīgā statuss piešķirts vairāk nekā 143 tūkstošiem cilvēku. Šobrīd valsts pašvaldībām 50% apmērā līdzfinansē GMI pabalsta izmaksu.
Tāpat pasākuma dalībnieki vienojās saglabāt pašreiz noteikto dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību. Tomēr LPS informēja, ka noslēdzoties apkures sezonai tiek apkopota informācija par pašvaldību iedzīvotāju parādiem saistībā ar veicamajiem komunālajiem maksājumiem. Šādi dati nepieciešami, lai savlaicīgi izvērtētu dzīvokļa pabalstu aprēķināšanu un izmaksu nākamā gada apkures sezonā. Šobrīd valsts pašvaldībām 20% apmērā līdzfinansē dzīvokļa pabalsta izmaksu.
Savukārt, diskutējot par iespējamām izmaiņām pabalstu jomā, LM ar LPS vienojās, ka pašvaldības līdz šī gada 1.jūnijam ministrijai sniegs viedokli par iespējamajiem risinājumiem ģimenes valsts pabalsta izmaksā. Kā norādīja labklājības ministrs Uldis Augulis „šobrīd būtu jāizvērtē arī nodokļu politika, iespējams, atvieglojot nodokļu slogu tieši cilvēkiem ar bērniem, piemēram, palielinot neapliekamā minimuma līmeni strādājošajiem vecākiem ar bērniem.”
Sarunu laikā daži pašvaldību pārstāvji pauda bažas par pabalstu saņēmēju nevēlēšanos iesaistīties pašvaldību piedāvātajos līdzdarbības nodarbinātības veicināšanas pasākumos un centās rast risinājumus cilvēku motivēšanai veikt pārmaiņas savā dzīvē un atgriezties darba tirgū. Tā kā vairākas pašvaldības veiksmīgi motivē pabalstu saņēmējus iesaistīties piedāvātajās aktivitātēs, LM aicināja pašvaldības apkopot labās prakses piemērus un savstarpēji dalīties pieredzē, kā veiksmīgāk iesaistīt pabalstu saņēmējus nodarbinātības pasākumos, motivēt viņus apgūt pastāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes un atgriezties darba tirgū.