Uz Čehijas pilsētas Liberecas tiesu politiski apsūdzēto Ansi Ataolu Bērziņu atved roku dzelžos. Rokas saķēdētas un piestiprinātas pie speciālas platas jostas. Ne pacelt, ne pakustināt. Uz pleca milzīgi liela, sarkana Rimi soma, ko līdz pusei vai pat divas trešdaļas piepilda dokumenti. Tāpat viņu aizved – roku dzelžos kā īpaši bīstamu noziedznieku. Pa pazemes tuneli.
Šonedēļ pirmdienā Liberecā tika turpināta jau iesāktā tiesas sēde, kurā skata 2009. gada 13. janvāra Saeimas grautiņu dalībnieka Latvijas pilsoņa A. A. Bērziņa lietu - izdot viņu Latvijai soda izciešanai vai ne. Viņš sevi uzskata par politiski apsūdzētu un akcentē savas demokrātiskās tiesības izteikt viedokli par valsts varu Latvijā.
Tiesa nolēmumu pieņems rīt, jo Čehijas un Latvijas tiesu prakses atšķiras. Latvijas tiesā uztaisa saīsināto spriedumu, bet plašāks - ar skaidrojumiem - seko pēc tam, Čehijā tiesa uzreiz komentē un pamato spriedumu, tāpēc tiesas sastāvam bija nepieciešams papildu laiks sprieduma sagatavošanai, to nenolasīja ne pirmdien, ne arī nozīmēja tiesas sēdi uz otrdienu, pat zinot, ka viens no advokātiem brauc no Latvijas.
Jāgaida līdz ceturtdienai
Kāds varētu būt tiesas verdikts? Čehijas valsts nozīmētajai advokātei Marketai Tukinskai nešķiet, ka latvietis Bērziņš netiks izdots. Viņa aizstāvis Jānis Mucenieks uzskata, ka Ansim labvēlīgs risinājums ir iespējams, bet slavenais čehu advokāts cilvēktiesību jomā Pēters Ūls pieļauj, ka nevar pilnīgi izslēgt pozitīvu rezultātu. Viņa noskaņojums ir cerīgāks - tiesas attieksme pret A. A. Bērziņu varbūt būs pozitīvāka, nekā izskatījās tiesas sēdes laikā. Tiesneši žāvājās un snauda, arī prokurore kāvās ar garlaicību.
Vai būs precedents?
Prokurore prasa izdot Latvijai A. A. Bērziņu. Ja tiesa viņas lūgumu apmierinās, tad Anša kā Eiropas Savienības pilsoņa izdošana notiks ātri, Neatkarīgajai sacīja P. Ūls. Ja Ansis nebūtu Eiropas Savienības valsts pilsonis, tad viņa izraidīšana būtu ilgāks process un tiktu izvērtēti visi apstākļi, kas trešajā valstī varētu kaitēt, un, visticamāk, viņš netiktu izdots, jo pastāv bažas, ka tiktu vajāts politisko uzskatu dēļ.
Advokāti uzsvēra, ka Latvijas tiesas spriedums par reālu cietumsodu uz gadu un astoņiem mēnešiem jāvērtē pēc Čehijas, kur notiek tiesa, likumiem. P. Ūls norādīja, ka Čehijas likumos nav panta par masu nekārtībām, tāpēc Ansi izdot Latvijai nedrīkst. Viņa kolēģe M. Tukinska sacīja, ka nodarījums - izsists Saeimas logs -, pēc Čehijas likumiem, ir niecīgs un Čehijā to var uzskatīt tikai par kaitējumu mantai.
Liberecas tiesa pēc nozīmīguma nav tik ietekmīga, ja ar tādu vārdu var apzīmēt tiesu, lai tiesnešiem, no vienas puses, būtu vēlme riskēt ar savu karjeru Latvijas pilsoņa dēļ, atzīstot politisko kontekstu viņa lietā. Vienkāršāk ir īstenot Eiropas aresta orderi. No otras puses, viņiem šis process būtu iespēja radīt precedentu Latvijas un Čehijas tiesu praksē.
13. janvāris nav beidzies
Savā pēdējā vārdā A. A. Bērziņš argumentēja, kāpēc viņu nedrīkst izdot soda izciešanai Latvijā, uzsverot procesa politisko ievirzi, tiesu kļūdas (piemēram, izpildes lietas skatītas nepiekritīgās tiesu instancēs), apdraudējumu viņa veselībai un dzīvībai Latvijas cietumos, taču Čehijas tiesa nav vērsusies Latvijā, lai noskaidrotu lietas papildu apstākļus. Plašu sava pēdējā vārda sadaļu viņš bija veltījis stāvokļa pasliktināšanai politisku apsvērumu dēļ - politisku uzskatu paušanas gadījumā iestāsies smagākas sekas nekā tad, ja turēs mēli aiz zobiem vai izdemolēs dzērienu veikalu. Klusēšanas cena ir tikai piespiedu darbs vai, ja šo soda mēru ignorē, tad dažu nedēļu ilgs cietumsods.
A. A. Bērziņš pateica to, kas nav bijis noslēpums arī līdz šim, - 13. janvāra lieta ir politiska paraugprāva, bet formālā juridiskā līmenī to pierādīt nav vienkārši, jo nav tādas judikatūras tradīcijas. Starptautiskajā judikatūrā tāda prakse ir, un tiesas ziņā ir to ņemt vērā vai ignorēt precedentus. «Iespējams, situācija, kad stāvoklis pasliktinās politisku uzskatu dēļ, ir jauna, iespējams, tiesas nevēlas risināt šādus jautājumus,» A. A. Bērziņš pieļāva pēdējā vārdā.
«Šī lieta ir no mušas uzpūsts zilonis. Zilonis diemžēl ir tik liels, ka sācis nepamatoti mīdīt cilvēku dzīves. Ceru, ka tiesa to nepārvērtīs par dinozauru, kas manu dzīvi iznīcinās, bet parādīs, ka tā ir tikai muša. Esmu gatavs tapt tiesāts, bet gribu, lai tiesa ir taisnīga; lai noskaidro, kas tiešām notika 2009. gada 13. janvārī; lai tiesa izanalizē, kāda varasvīru rīcība noveda pie tā, kas notika; lai tiesa ar profesionālu ekspertu palīdzību izanalizē, ko labu vai sliktu Latvijai nesuši šie notikumi. Vēlos, lai tiesā nebūtu segregācija pēc varas - cietušie ir tikai policisti, vainīgie tikai civiliedzīvotāji. Vēlos, lai tiesa noskaidro, kas nedarbojās 18 gadu Latvijas tiesību normās, ja cilvēki ķērās pie paražu tiesībām. Cilvēkos bija ilgstoša netaisnīguma sāpe,» tie ir tikai daži A. A. Bērziņa izteiktie argumenti.
Eiropas aresta orderis kļuvis automātiski visaptverošs
Uz tiesas sēdi Liberecā pirmdien bija ieradušies Anša un viņa vecāku - sinoloģes, profesores Jeļenas Staburovas un dzejnieka, tulkotāja Ulža Bērziņa - draugi, atbalstītāji, domubiedri. Anša vecāki ir viņa drošā aizmugure - mamma uz laiku ir atteikusies no savām profesionālajām iecerēm, lai izdarītu visu iespējamo dēla aizstāvībai. Likumus viņa nu pārzina ne sliktāk par profesionālu juristu.
J. Staburova atgādina, ka šāda tiesas sēde ar politisku kontekstu nav pirmā Eiropas Savienībā. ES nopietni apspriež problēmas, kas saistītas ar Eiropas aresta orderi. Daļa no tām attiecas uz Ansi. «Par nieku cilvēku tiesā un automātiski izdod valstij, kas to pieprasa,» sašutumu neslēpj J. Staburova. Šis dokuments bija domāts cīņai pret teroristiem pēc uzbrukuma Dvīņu torņiem Ņujorkā. Tagad tas aptver visus un to var piemērot par dažādām darbībām. «Problēma tā, ka dokuments bija domāts viena jautājuma atrisināšanai, bet tagad tas ir visaptverošs. Tas ierobežo iespējas cilvēkam sevi aizstāvēt kā personību. Tas ir vērsts uz to, ka ar cilvēku kā personību nerēķinās. Es nenosodu tos cilvēkus, kas bija tik prātīgi un neizrādīja savus uzskatus. Ansis tik prātīgs nebija,» viņa rūgti pasmejas.