Situācija Lielupes palieņu pļavās Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) teritorijā, kur nedēļas nogalē palu ūdeņi nopietni apdraudēja savvaļas zirgus, pirmdienas rītā ir normalizējusies.
Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes ĶNP administrācijas direktore Ērika Kļaviņa, ūdens līmenis pārplūdušajās pļavās ir ievērojami krities - pirmdienas rītā zirgi stāvēja vairs tikai sprīdi dziļā ūdenī un līdz dienas beigām, vēlākais, otrdienas rītam dzīvnieki jau varētu būt sausumā.
Konsultācijas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ĶNP administrācija uzsāka jau piektdien, kad tika konstatēta situācijas pasliktināšanās. Tajā pašā dienā ĶNP administrācijas darbinieki pašu spēkiem uzsāka barības piegādi zirgiem, kā arī sazinājās ar veterinārārstu. Svētdien, pasliktinoties laika apstākļiem, Kļaviņa ar glābējiem sazinājās atkārtoti, šoreiz jau lūdzot konkrētu palīdzību - lielākas, jaudīgākas laivas. Gan ūdenī stāvošajiem deviņiem zirgiem, gan arī otram, 17 zirgu lielajam baram, kas patvēries bijušo "Pārupju" māju pakalnā ar ēkas drupām, ĶNP administrācijas darbinieki kopā ar VUGD pārstāvjiem svētdien ieveda aptuveni 0,5 tonnas siena, kā arī spēkbarību. Tika pieaicināts arī zirgu eksperts, kura vadībā tika mēģināts ūdenī stāvošos zirgus pārvilināt uz sausāku vietu, taču neveiksmīgi.
Savvaļas zirgi ir patstāvīgā ĶNP administrācijas darbinieku uzraudzības lokā. Dzīvnieku piebarošana tiks turpināta, kamēr vien tas būs nepieciešams.
ĶNP administrācija izsaka lielu pateicību atbildīgajiem dienestiem, kuri atsaucās tās aicinājumam un turpina piedalīties palīdzības sniegšanā savvaļas zirgiem, kā arī daudzajām privātpersonām, kuras piedāvā visdažādāko palīdzību, tostarp, barības krājumu papildināšanu dzīvniekiem.
Zirgu pārvietošana, izvērtējot situāciju, īpaši, ņemot vērā pašreizējo ūdens līmeņa pazemināšanos, patlaban netiek plānota. Kā jau iepriekš uzsvēra gan ĶNP administrācijas pārstāvji, gan VUDG speciālisti, gan zirgu eksperts, ir jāņem vērā, ka šajā gadījumā ir runa par savvaļas, nevis mājdzīvniekiem. Cilvēku un dažādu mākslīgu iekārtu (laivu, citu peldlīdzekļu, helikopteru utt.) tuvums tajos raisa satraukumu un bailes, kuru iespaidā dzīvnieku rīcība var kļūt neprognozējama un radīt tiem vēl lielākus draudus.
Lielupes palieņu pļavās mītošie Konik Polski šķirnes zirgi ir rūpīgas selekcijas laikā radīti Eiropas savvaļas zirgu - tarpānu - pēcteči. Tie ilgstoši veidoti tā, lai spētu pielāgoties dzīvei savvaļā, bez cilvēka palīdzības un klātbūtnes. Šo zirgu galvenais uzdevums ir dabiskas pļavu vides uzturēšana, saglabājot piemērotus dzīves apstākļus pļavām raksturīgām augu un dzīvnieku sugām, un šāda prakse tiek plaši pielietota visā Eiropā. Ķemeru nacionālajā parkā Lielupes pļavās zirgi tika ievesti 2006.gadā no Nīderlandes. Kopš tā laika tie ir pamatīgi iepazinuši šo teritoriju, iemācījušies izvairīties no plēsējiem un pagājušā gada aukstajā un sniegotajā ziemā pat daļēji atteikušies no papildus piegādātā siena, priekšroku dodot pašu sagādātajai barībai - krūmu zariem un no sniega izkārpītai, vasarā neapēstai zālei. Plūdi, lai arī mazāki,
Lielupes palieņu pļavās bijuši arī iepriekš, un zirgi tos veiksmīgi pārcietuši, nekļūdīgi atrodot drošākās un sausākās vietas. Te gan jāpiebilst, ka zirgi ir izveidojuši divus atsevišķus barus, un katram no tiem ir sava noteikta, teritorija. Iespējams, ka ūdenī stāvošo zirgu uzkrītošā nevēlēšanās atstāt konkrēto vietu ir saistīta tieši ar savas teritorijas sargāšanu.
Līdz ar savvaļas zirgiem, Lielupes palieņu pļavās ganās arī taurgovis, kas ir kādreiz savvaļā mītošo lielo zālēdāju - tauru - pēcteči. Visas govis īsi pirms palu sākuma pašas pārvietojušās uz augstāko un drošāko vietu Lielupes palieņu pļavās, līdz ar to, tām nekādas briesmas nedraud.
Savvaļas govju un zirgu ganīšanās Lielupes palieņu pļavās ir palīdzējusi šajā vietā atjaunot atklātu ainavu, atbrīvojot to no krūmiem un niedrēm. Līdz ar to, šeit kā ligzdotājas ir atgriezušās vairākas Eiropā apdraudētas putnu sugas, tostarp, ķikuts. Savvaļas govis un zirgi Ķemeru nacionālajā parkā ir sastopami arī Dunduru pļavās.