Ukrainas PrivatBank nacionalizācija risinās principā tieši tāpat, kā 2008. gada beigās Latvijā risinājās Parex bankas nacionalizācija.
Latvijai tagad pienākas pateicības vārdi no Ukrainas par tik uzskatāmu lielas bankas nacionalizācijas paraugu, ka ukraiņi pamanījās trijās dienās paveikt to, kas latviešiem prasīja trīs mēnešus. Šā gada decembrī katra diena ir astoņu gadu jubileja kādam ar Parex nacionalizāciju saistītam notikumam. Piemēram, uz 23. decembri 2008. gadā attiecas ziņa, ka Latvijas valsts savā jaunajā īpašumā ieguldījusi 287 miljonus eiro (ne latus, bet eiro, lai banka varētu atdot parādus valūtā), kas lika pabeigt gadu ar kopējiem ieguldījumiem 674 miljonu latu apmērā. Ukraiņi līdz vakardienai bija ieguldījuši PrivatBank 600 miljoniem ASV dolāru līdzvērtīgu naudas summu valūtā un grivnās.
Atbilstoši Ukrainas plašsaziņas līdzekļu sniegtajām ziņām PrivatBank īpašnieki tikai pagājušajā nedēļā vērsušies pie valdības ar lūgumu izlīdzēt ar skaidro naudu. Valdība brīvdienās izdomājusi banku nacionalizēt, kas līdz galam noformēts ceturtdien. Ukrainas Finanšu ministrija noformēja 100% bankas akciju pirkumu par 1 grivnu un iecēla bankas padomē savus ierēdņus un citus ar valsti saistītus cilvēkus. Salīdzinājumam jāatgādina, ka, pēc kādreizējā Latvijas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa teiktā, Parex īpašnieks Valērijs Kargins pie viņa ar līdzīgu lūgumu parādījies 2008. gada 21. oktobrī. I. Godmaņa valdība par Parex akciju kontrolpaketes pārņemšanu izlēma vēlā 8. novembra vakarā, pilnīgi visas V. Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās akcijas savāca 22. novembrī, un līdz ar 2009. gadu spēkā stājās īpašs Banku pārņemšanas likums, pēc kura Parex nacionalizācijas noformēšana stiepās tālāk. Bankas bijušo kontrolpaketes īpašnieku publiska atsveicināšanās no sava īpašuma datēta ar 2008. gada 15. decembri. Tad viņi novēlēja vislielākos panākumus nacionalizētās bankas turpmākajā darbībā. Tālāk bija tā, ka valstij nācās naudas un garantiju veidā likt uz spēles vairāk par pusotru miljardu eiro un, visticamāk, pazaudēt vairāk nekā pusmiljardu, kura iegrāmatošanu zaudējumos jau vairākas Latvijas valdības atstāj katrai nākamajai valdībai.
Ukrainas PrivatBank lielīpašnieki Igors Kolomoiskis un Genadijs Bogoļubovs kontrolēja savu banku līdzīgi kā V. Kargins un V. Krasovickis. Pēc Ukrainas varas iestāžu izplatītās versijas, viņu baņķieri pamanījušies aizdot paši sev apmēram 90% no viņu bankas vispār izsniegtajiem kredītiem. Latvijas analogs tam vairāk būtu Aleksandra Laventa banka Baltija un vēlāk arī Vladimira Antonova Krājbanka.
Ukrainas gadījumā valdībai nācies uzvelt sev PrivatBank deficītu 5,5 miljardu ASV dolāru apmērā. Šobrīd tas segts ar bankas bijušo īpašnieku vēstuli, kurā esot apņemšanās «restrukturizēt» parādus, kādos bankai palikuši viņu uzņēmumi, kā arī ar bankas iepriekšējo vadītāju publiskiem apgalvojumiem, ka bankas aktīvi nemaz neesot tik bezvērtīgi, lai bilancē sanāktu -5,5 miljardi dolāru; šie vadītāji izpaudās ceturtdien, tiklīdz bija pārtapuši par privātpersonām.
Jāatzīst, ka Ukrainas PrivatBank nasta 40 miljoniem ukraiņu ir relatīvi vieglāka, pat ja tā sasniegs -5,5 miljardus dolāru, kamēr Parex -0,5 miljardi eiro jāizdala uz nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju.
Mūsu galvenā interese ir tāda, vai Ukrainas PrivatBank nav pamanījusies iztukšot Latvijas PrivatBank tāpat, kā kādreiz V. Antonovs caur savu Lietuvas Snoras banku iztukšoja Latvijas Krājbanku. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija uz šo jautājumu atbild izvairīgi. Juridiski pareizi saka FKTK Uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebedeva, ka Latvijā PrivatBank «ir pilnīgi neatkarīga no Ukrainas», bet tomēr tik neatkarīga, cik neatkarīgs ir uzņēmums no īpašnieka. Taisnība, ka uzraudzība padara īpašnieka varu bankā mazāku nekā caurmērā uzņēmumos. Tomēr šeit jau nosauktie piemēri liecina par baņķieru iespējām aizsegties no uzraudzības ar dokumentiem, kas izrādās fiktīvi tad, kad banka vairs nespēj pildīt savas saistības. Līdz šodienai Latvijas PrivatBank savas saistības pildīja, kas ļauj cerēt uz labāko arī turpmāk.