Prīkulieši sašutuši par vienpusīgo LNT sižetu stāstā par Priekuļu sākumskolu

© Ekrānšāviņš

Saunas pagasta iedzīvotāji un Priekuļu sākumskolas kolektīvs ar publisku vēstuli pauž pārliecību, ka valsts politika ir vērsta uz to, lai nemanāmi un šķietami nesāpīgi iznīcinātu mazās lauku skolas un to vēl vairāk paspilgtinājis LNT sižets par Priekuļu sākumskolu.

Svētdien, 2. oktobrī LNT TOP10 ziņu raidījumā otro vietu izpelnījās sižets par Preiļu novada Priekuļu sākumskolu kā mazāko skolu Latvijā. Kā vēstulē raksta Prīkuļu iedzīvotāji, LNT komanda Prīkuļos pavadīja apmēram piecas stundas, kur laikā sarunājās ar skolēnu vecākiem, pedagogiem, nejauši satiktiem cilvēkiem, dažiem pagasta darbiniekiem.

"Mūs izbrīnīja, pārsteidza un šokēja tas, cik vienpusīgi un tendenciozi tika atspoguļots darba process un dzīve skolā un pagastā.No intervijām ir izņemts gandrīz viss pozitīvais, labais ko teica skolēnu vecāki, skolotāji un pagasta iedzīvotāji," uzskata vēstules autori.

Kā viens no piemēriem par it kā drūmo situāciju skolā, teiktasi "raudošajām saulītēm" skolēnu zīmējumos. Patiesībā tās bija ilustrācijas Raiņa un Aspazijas dzejoļiem, ko skolēni zīmēja dzejas pēcpusdienā "Saules atslēdziņa”. Pie skolēnu zīmējumiem skaidri bija norādīts, ka tiek ilustrēts konkrēts dzejolis, bet ne skolēnu emocionālā stāvokļa atspoguļojums raudošas saulītes atveidā.

Arī no intervijām ar sklēnu vcākiem esot izņemts ārā viss pozitīvais un argumentētai, kāpēc viņi ir ieinteresēti, lai viņu bērni mācītos Priekuļu sākumskolā un kāpēc šai skolai būt un dzīvot.

Tāpat skolas vadība skaidro interneta vidē apspriesto skolas darbinieku skaitu attiecībā pret skolēnu skaitu. Kā vēstīja sižets skolā ir tikai 9 bērni, bet, lai mācību iestādi uzturētu, tajā strādā 13 arbinieki. "Nevienam no šiem pedagogiem nav pilna darba slodze. Trīs skolotāji ir nodarbināti katru dienu, pārējie trīs vada četras stundas nedēļā apvienotajās klasēs, mērodami ne tik tuvu ceļu uz skolu. Te ir palikuši tie, kuri neskaita naudu, strādā zem minimālās samaksas, bet dara savu darbu ar mīlestību pret bērniem, ar dziļu cieņu pret vecākiem un teicamiem sasniegumiem un vērtīgām, gadu gaitā nostiprinātām tradīcijām šajā skolā. Skolotāji vada arī ārpusstundu darbu, pulciņus negaidot par tiem samaksu. Priekuļu sākumskolas audzēkņi absolvējuši prestižās Latvijas augstskolās un nu Prīkuļu vārdu nes Rīgā, Eiropā un citur pasaulē. Bet kas gan var būt vēl labāks par faktu, ka no Prīkuļiem nāk gudri, izglītoti, inteliģenti jaunieši, kuriem nekad nav bijis kauns, ka viņi ir priekuļieši," paskaidrots vēstulē.

Tāpat vēstules autori noraida ziņas, ka skolas svinību zālē nenotiek saviesīgi pasākumi. Tajā notiek izlaiduma balles un absolventu salidojumi. Tāpat telpu ikdienā izmanto mūzikas stundām vokālā ansambļa "Brīnumiņš” nodarbībām

"Dīvaina bija LNT versija par mūzikas pauzēm skolas zvana vietā. Preiļu novadā visiem zināms, ka tā ir sen ieviesta prakse gandrīz visās skolās. Cik zinām, arī citur Latvijā zvana vietā atskan mūzikas ritmi. Vai Rīgas kungiem tas bija pārsteiguma moments, kas bija filmēšanas vērts?" jautā prīkulieši. Prīkulieši lepni saka - viņu pagasta centrs ir ar asfaltētām ielām, sakoptiem laukiem, ziedošiem pagalmiem labi audzinātiem un skolotiem bērniem paaudžu paaudzēs.

"Diemžēl, meklējot sensācijas sliktākajā nozīmē, Prīkuļos LNT žurnālisti neieraudzīja, ka blakus atrodas pagasta pārvalde, kuras darbinieki labprāt būtu atbildējuši uz daudziem viņus interesējošiem jautājumiem un droši vien arī paaicinātu paskatīties uz ciemata vidi citām acīm un citām domām.


Mēs mīlam savu Preiļu novadu, kas mūs vienmēr atbalsta, saprot un novērtē gan skolu gan pedagogu (tagadējo un nu jau bijušo) darbu un sasniegumus, mēs mīlam savu Saunas pagastu un Priekuļu skolu. Mēs neļausim sniegt neobjektīvu informāciju par to, ko mīlam un kas mums ir dārgs.

Visi, kas zina par mūsu skolu, par mūsu pagastu (tie ir ļoti daudzie mūsu bijušie absolventi, pedagogi, vecāki, vienkārši pagasta un ciemata iedzīvotāji), kas te ir dzimuši, auguši, skolojušies un dzīvojuši, ļoti sašutuši par speciāli radīto depresīvo sižetu, kas faktiski dziļi maldina Latvijas iedzīvotājus par lauku skolu un lauku dzīvi kā tādu. Nenoliedzam, kā visur, arī pie mums ir tās pašas šim laikam raksturīgās problēmas, taču ar to vien nedrīkst aprobežoties. Brīnišķīgajos Latvijas laukos nav jāmeklē sensācijas, nav jākultivē depresija, jo visa Latvija nav tikai Rīga, kā varbūt iedomājas TV Zurnālisti. Esam sašutuši, ka mūsu valstī ir tik zems morālais līmenis, degradējusies vērtību sistēma tik tālu, ka varam atklāti melot, ņirgāties par savas valsts iedzīvotājiem un viņu darbu. Tev nebūs nepatiesu liecību sniegt pret savu tuvāko -mēs mācam saviem skolēniem. Kā paskaidrot jaunajai paaudzei, kāpēc mūsu valstī masu mediji neievēro šīs svarīgās morālās vērtības, bet ir gatavi uz visu, lai iegūtu lētas sensācijas pašu mīļajā zemītē?" vēstuli noslēdz Priekuļu sākumskolas skolotāji, vecāki un pagasta pārvaldes kolektīvs.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.