Latvija ir līdere apgredzenoto ziemeļu gulbju skaita ziņā Eiropā

Jau 14. gadu Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko, kurš ir viens no vadošajiem ziemeļu gulbju pētniekiem Eiropā, organizēja ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīciju, ziņo Dabas muzejs.

Jūlija beigās Dmitrijs Boiko kopā ar vairāk nekā 20 palīgiem, tostarp trim kolēģiem no Vācijas un vienu no ASV, devās ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīcijā uz Kurzemi. Tās laikā tika apgredzenoti 104 ziemeļu gulbji - 11 pieauguši un 93 mazuļi.

12 gulbjiem tika uzlikti arī satelītraidītāji. Tā kā jauno putnu mirstība pirmajā gadā var sasniegt pat 40%, pētījums tiks uzskatīts par sekmīgu, ja vismaz puse no putniem ar raidītāju izdzīvos un rādīs mums migrācijas ceļus, ziemošanas vietas un galvenais - spalvu maiņas vietas. Ar raidītāju palīdzību pētnieki cer atklāt šo vēl nezināmo ziemeļu gulbju dzīves aspektu.

Kamēr jaunie ziemeļu gulbji nav sasnieguši ligzdošanas vecumu (parasti 4 - 6 gadi), tie ik vasaru noteiktās vietās pulcējas baros, lai nomainītu lidspalvas. Latvijā šādu vietu ir maz, tāpat arī gulbju skaits tajās. Daudzi gredzenu nolasījumi pavasara un rudens migrāciju laikā liecina par to, ka mūsu ziemeļu gulbju spalvu maiņas vietas atrodas Krievijā. Tiklīdz gulbji ar satelītraidītājiem sāks aktīvi pārvietoties, to gaitām būs iespējams sekot vietnē www.movebank.org.

Arī šajā sezonā Latvija ir līdere Eiropā apgredzenoto ziemeļu gulbju skaita ziņā. Šobrīd šis ir lielākais pētījums par ziemeļu gulbjiem Eiropā, kā arī lielākais jebkad veiktais pētījums Austrumeiropā un Centrāleiropā. Šo gadu laikā kopā apgredzenoti 1460 ziemeļu gulbji.

Gulbju gredzenošana pētniekiem palīdz izdarīt secinājumus par dažādu faktoru, galvenokārt, mainīgo laika apstākļu ietekmi uz gulbju paradumiem un izdzīvošanu. Jebkurš tiek aicināts ziņot gan par ziemeļu gulbju ligzdošanas vietām, gan par pulcēšanas vietām rudens pārlidojumu laikā.