Šajā nedēļas nogalē Latvijas pilsētās un ciemos notiks desmitiem tirdziņu. Neatkarīgā saskaitīja, ka sanāks seši desmiti tirgu, tirdziņu, gadatirgu un svētku. Tie atšķiras gan preču klāsta, gan tirgotāju skaita, gan tematikas dēļ. Kāduviet Latvijas pilsētā vai ciemā tirgus vēl tikai veidojas par tradīciju, bet citur jau pietrūkst vietu, lai visus tirgoties gribētājus izvietotu.
Līvbērzē tirgus tradīcija vēl top. Piektdien tur pirmo reizi tiek rīkoti Ķirbju svētki. Pagājušogad notika Ābolu svētki, tad liela piekrišana bijusi ābeļu stādiem - tos pirkuši negausīgi. Šogad apmeklētājus gaida izklaides rudens garā - ar ķirbju svēršanu, atrakcijām bērniem un jauniešiem. No tirgotājiem deviņas ādas neplēšot - viņiem nepieciešama vien tirdzniecības atļauja.
Jāņonkuļa tirdziņš Talsos arī uzņem apgriezienus. Tas tausta tirgu, proti, pircēju vēlmes un tirgotāju iespējas, otro gadu un darbojas katru otro mēneša sestdienu. Bet jau esot regulārie tirgotāji, tātad savus kundes tie jau atraduši.
Toties Apē Pierobežas rudens gadatirgus jau ir tik iecienīts, ka Apes tūrisma darba organizatore Astra Binde bažījas, kā svētdien visus izvietot. «Tas ir izvērties par vienu no vērienīgākajiem pasākumiem Apē,» viņa saka. Tirgotāji spriež, ka cita tik liela tirgus taipusē neesot, uz to braucot arī rudens labumu piedāvātāji no Jelgavas, Elejas un Daugavpils. Pieteikušies 120 tirgotāju, no tiem pārdesmit - arī no kaimiņiem, no Igaunijas. Igauņu robeža atrodas vien pāris kilometru attālumā, un tirgus dienā igauņu Apē ir vairāk nekā latviešu un kopumā - cilvēku vairāk nekā iedzīvotāju, kuru Apē ir tikai tūkstotis. Nu jau Pierobežas rudens gadatirgus ir tradīcija un nevar teikt, ka pircējiem nebūtu, ko pirkt, un pārdevējiem, ko tirgot. A. Binde novērojusi, ka igauņiem patīk latviešu preces, jo amatnieku darinājumi ir atšķirīgi no kaimiņvalsts rokdarbnieku veikuma. Šis un tas Latvijas pusē rīkotajā gadatirgū nopērkams lētāk. Ja jau tirgotāji uz Apes tirgu laužas, tātad arī maksa par tirgošanos makā nekož. Piemēram, mājražotājiem tie ir daži eiro. Maksājums tiek noteikts pēc pašvaldības apstiprināta cenrāža atkarībā no produkcijas veida. Interesanti, ka apmēram pirms desmit gadiem gadatirgi tika rīkoti abpus robežai - vienugad Latvijā, nākamajā - Igaunijā. Igauņu pusē rīkošana nav sanākusi, un tā nu tirgu organizē apenieši.
Arī Liepājā Miķeļdienas gadatirgus Pētertirgū kļuvis par tradīciju. Cilvēkiem pirktspēja gan neesot tik laba kā pirmskrīzes gados, un viņi izvēlas, ko pirkt, tomēr tirgus dienā netrūkst ne pārdevēju, ne pircēju. Rudens gadatirgus ir ierasts pasākums Siguldā, bet Siguldas novada Kultūras centra vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pleša informē, ka tirgotāju atlase esot stingra. Rūpniecības preces gadatirgū nepārdod, tikai zemnieku un amatnieku saražoto. Un tirdzinieku mazāk nekļūstot, tieši pretēji. Siguldā nenotiek tikai andele vien, bet tiek piedāvāta plaša kultūras programma.