NEPLP rosina vienkāršot elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides finansēšanas kārtību

© f64

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) rosina vienkāršot elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides finansēšanas kārtību, aģentūrai LETA pavēstīja NEPLP.

Šodien NEPLP notika diskusija ar Kultūras ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, lai diskutētu par bezmaksas televīzijas apraides finansēšanu, kas veicinātu daudzveidīga mediju satura pieejamību un mazinātu apraides finansēšanas administratīvo slogu.

NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska norādīja, ka virszemes apraides pakalpojumu sniedzējam Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) ir jāsamaksā par to, lai TV skatītāji Latvijā bez maksas var skatīties LTV vai komerctelevīziju veidotus raidījumus. "Neatkarīgi no TV kanālu skaita LVRTC par apraidi ir jāsamaksā nemainīga naudas summa, un šo mediju platformu, mūsuprāt, būtu loģiski finansēt tieši no valsts budžeta, nevis caur sabiedrisko pasūtījumu medijiem," norādīja Dulevska.

Līdz ar to NEPLP rosina pārskatīt pašreizējo sistēmu, kurā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi maksā par apraidi, un veikt izmaiņas nepieciešamajos tiesību aktos, lai vienkāršotu apraides finansēšanas kārtību. Tajā norādīja, ka apraides finansēšanas apjomu jaunā kārtība nekādā veidā neietekmē un nemaina.

NEPLP norādīja, ka patlaban Latvijā bez maksas ir skatāmi divi sabiedriskā medija TV kanāli - LTV1 un LTV7, kā arī trīs komercmediji - "Re:TV", "Rīga TV24" un "Sportacentrs.com". Saskaņā ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošina sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmu, komerciālo nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu bezmaksas televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu visā valsts teritorijā ar zemes raidītājiem, slēdzot līgumus ar attiecīgajiem nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais