Līnijdejas savam priekam un veselībai

Drīzumā sāksies jauna sezona dažādu aktivitāšu kolektīviem. Rīgas Aktīvo senioru alianses (RASA) līnijdeju nodarbību vadītāja Anita Kurme jau saņem zvanus no senioriem, kuri vēlas uzzināt, vai šīs dejas ir pa spēkam arī vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Biedrība RASA organizē vairāku valodu kursus un prāta spēles, kurus apmeklē kupls pulks senioru. Savukārt kustības nodrošina līnijdeju nodarbības, kuras vada A. Kurme. Viņa dzīvesprieku rod kustībā, kas aizpilda gan brīvo laiku, gan veicina veselību, gan ķermeni uztur labā formā. Viņasprāt, katram senioram jāatrod nodarbe, kas uzturēs možu prātu.

Mācās pati un rāda citiem

«Pēc tam, kad noslēdzu darba gaitas un, kā saku, aizgāju beztermiņa atvaļinājumā, novēroju, ka cilvēks kļūst kūtrāks, vairāk uzturas mājās, biežāk paver ledusskapja durvis. Taču cilvēkam ir jākustas. Citiem patīk pastaigāties, nūjot un vēl vecumā pievārēt maratonu. Mani vairāk saista emocionālākas nodarbes, kuras neprasa lielu fizisko spēku,» atzīst A. Kurme.

Biedrībā RASA kundze nokļuva, jo vēlējās atsvaidzināt angļu valodas zināšanas. Valodu bija mācījusies skolas laikā, tagad regulāri ceļojot, angļu mēle lieti atkal noder.

Sākumā līnijdeju nodarbības vadīja pašreizējā Latvijas Līnijdeju un kantri vesterna deju asociācijas prezidente Dzintra Rozīte. «Es pati biju iesācēja līnijdejās, mani tās patiesi aizrāva. Dz. Rozīte nodarbības vadīja īsu brīdi, un bija nepieciešams jauna vadītāja, tāpēc uzrunāja mani. Sākumā meklēju pasniedzēju, taču vairākums vēlējās attiecīgu atalgojumu. Beigās nolēmu - ko pati būšu iemācījusies, to rādīšu citiem,» stāsta A. Kurme.

Uz līnijdejām nāk RASA biedri. Kā novērojusi Anita, seniori ir dažādi. «Ir cilvēki, kuriem apkārt nav sabiedrības, viņi ir noslēgti, un tas var būt nomācoši. Uzskatu, ka arī vecāka gada gājuma cilvēkam jāatrod sev piemērota nodarbe. Līnijdejas ir ļoti demokrātiskas - neesi atkarīgs no tā, vai šodien ir partneris vai nav, un dari to, ko spēj. Tāpat dejotāji var apslimt, mazbērni jāpieskata vai arī gaida dārza darbi,» stāsta Anita.

Nepieciešams uzmundrinājums

A. Kurme nevienu necenšas pierunāt, ja cilvēks šaubās, vai savos gados varēs dejot, taču nelielu uzmundrinājumu viņa sniedz labprāt. «Dažreiz kāds kautrējas un jautā - vai es to varēšu. Saku, ka mēs nākam sevis pēc, lai kustētos, nevis skatītos viena uz otras kļūdām. Līnijdejas nav tikai fiziska nodarbe. Deja trenē arī atmiņu un koncentrēšanos,» skaidro A. Kurme.

Jau divus gadus Anita vada līnijdeju nodarbības. Uz tām ierodas apmēram desmit dāmas. Vīri esot kūtrāki. Kāds kungs dažas reizes atnācis un nolēmis, ka viņam ar to pietiek. Uz nodarbībām nāk seniori, kuri nav profesionāli dejotāji. «Mūsu nelielais kolektīvs ir ļoti saliedēts. Kopīgi pasēžam pie kafijas tases svētku laikā. Dalībnieces nav profesionālas dejotājas. Uz nodarbībām nāk nevis, lai kādam parādītu savus deju soļus, bet savas veselības labad. Mēs nākam, lai būtu sabiedrībā, kustībā un lai skapī drēbes nekļūst šaurākas,» ar smaidu saka A. Kurme.

No iesildīšanās līdz straujam solim

Līnijdejās ir dažādi ritmi - ātrāki un lēnāki. Nodarbībās viss sākas ar visvienkāršākajiem solīšiem. Kolektīvs jau ir iemācījies apmēram 15 dejas. Dejas garums var būt no trīs līdz piecām minūtēm. Nodarbības sākas ar iesildīšanos, un tad no lēnākām dejām pāriet uz ātrākām. Vienu deju seniori apgūst apmēram mēnesi, pusotru. Kā atzīst A. Kurme - pēc stundas dejošanas piere ir nosvīdusi slapja.

«Līnijdejās slodze visvairāk ir uz kājām, tādēļ nodarbību laikā nepieciešamas pauzes. Sākumā sasprindzinājums ķermenī ir lielāks, bet, kad soļi ir apgūti, tad dejas kļūst straujākas, jo daudzi soļi atkārtojas,» atzīst A. Kurme.

«Līnijdejas ir ļoti demokrātiskas - neesi atkarīgs no tā, vai šodien ir partneris vai nav, un dari to, ko spēj».