Lielākai nabadzībai pakļauti vecāka gadagājuma cilvēki un jo īpaši pensionāri, kuri dzīvo vieni paši, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente Signe Dobelniece.
Līdzīga situācija ir visā Eiropā, tomēr Latvija izceļas – ja Eiropā vidēji 19 procenti cilvēku virs 65 gadiem ir nabadzīgi, tad Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti vismaz puse gados vecāku cilvēku. "Mēs nesakām, ka neesam trūkumā, bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka pensionāri ir labākā situācijā nekā daudzas ģimenes Latvijā," Neatkarīgajai stingri saka Jelgavas pensionāru biedrības pārstāve Marija Kolneja.
Tieši Jelgavā noritējis pēdējais apaļais galds Eiropas gada cīņai pret nabadzību ietvaros. Līdz tam notikušas diskusijas Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Rīgā – priekšlikumi nonāks arī Saeimā un valdībā. Zinātniece S. Dobelniece, stāstot par nabadzību pasaulē un Latvijā, uzsver, ka visā pasaulē nabadzība pēdējo gadu laikā ir samazinājusies. Arī nabadzības slieksnis, tas ir, ienākumu līmenis, kuru nenodrošinot, cilvēks tiek uzskatīts par nabadzīgu, ir pieaudzis. Ja kādreiz pasaulē, bet to var attiecināt vairāk uz Āfrikas un citām jaunattīstības valstīm, nabadzības līmenis bija viens dolārs dienā (ja cilvēkam bija šādi ienākumi, tad viņu nevar uzskatīt par nabagu), tagad šis slieksnis ir pieaudzis. Amerikā, piemēram, tas ir ap desmit dolāru dienā.
Latvijā trūcīgs cilvēks valsts izpratnē mēnesī saņem mazāk par pusi minimālās algas, bet, apkopojot statistikas datus, tiek lietots arī iztikas minimums – ja cilvēkam atbilstoši tam nav ienākumu, viņu var uzskatīt par nabadzīgu. Eiropas kontekstā Latvija pēc nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaita ir pirmajā vietā, un mūsu valstī nabadzība pēdējos gados pieaug un tā ir augusi arī laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam, lai gan tieši šos gadus sabiedrībā pieņemts saukt par treknajiem. Kā norāda S. Dobelniece, reģionu griezumā mazāk nabadzības ir Rīgā un Pierīgā, kā arī Zemgalē, savukārt lielāks skaits trūcīgo ir Latgalē un Vidzemē; Kurzemē ir pa vidu.
"Kad veicām aptauju par pensionāriem Jelgavā pirms pāris gadiem, iezīmējās situācija, ka divas trešdaļas pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma, bet tad nāca pensiju pielikumi, indeksācija un trūcīgo skaits samazinājās," Neatkarīgajai stāsta pensionāre M. Kolneja. Apmēram divi procenti pensionāru saņem pensijas zem 100 latiem. Kādreiz tādu bija daudz vairāk. "Visai pārliecināti varu teikt, ka pensionāriem klājas labāk nekā daudzām ģimenēm, jo vienalga kāda, bet ir stabila pensija. Tomēr tas nenozīmē, ka esam ārpus nabadzības," spriež pensionāre. Jelgavas pensionāri reizi nedēļā atver humānās palīdzības punktu. "Pārtiku trūcīgākajiem cilvēkiem nes pensionāri, ko paši sagatavojuši ziemai… Vislielākie ziedotāji ir tie, kuri dalās, jāsaka, savā nabadzībā. Ar džipiem pie mūsu punkta piebraucam neviens nav redzēts," tā Marijas kundze. Viņa rosina: domāšana jāmaina bagātajiem, jo daudzi diemžēl nonākuši mantu atkarībā, un jāaicina iesaistīties palīdzībā citiem.
Tas nav tikai Latvijas fenomens – pasaulē 40 procentu nabadzīgo iedzīvotāju izmanto tikai 5% pasaules resursu, savukārt 20% bagātāko cilvēku pieder 75 procenti.