Vairums latviski runājošo atbalsta Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, bet krievvalodīgo domas šajā jautājumā dalās, secināts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā.
Pētījumā 70% latviski runājošo piekrituši, ka Latvijas iestāšanās ES bija pareizs lēmums, bet 21% tam nepiekrita. 9% šajā jautājumā nebija atbildes.
Krieviski runājošo respondentu skaits, kas iestājas par vai pret Latvijas dalību ES, ir gandrīz vienāds - attiecīgi 43% un 41%. 16% nebija atbildes šajā jautājumā.
Padziļinātās intervijas ar cilvēkiem, kas potenciāli bija visatvērtākie Krievijas ietekmei, sniedza dziļāku ieskatu viņu viedokļos par priekšrocībām un trūkumiem, ko devusi dalība ES. Visbiežāk minētie pozitīvie ES aspekti ir pārvietošanās brīvība, infrastruktūras uzlabošanās, ES finansējums dažādiem attīstības projektiem, brīva preču kustība un investoru piesaiste. Respondentu uztverē negatīvie aspekti ir iznīcinātā rūpniecības nozare Latvijā, emigrācija, pieaugošā dzīves dārdzība un eiro ieviešana, kas pasliktināja ekonomisko situāciju, jo intervējamo subjektīvā skatījumā eiro ir mazāk vērts nekā lats.
Attiecībā uz sabiedrības novērtējumu par Latvijas dalību NATO vairākuma viedoklis ir, ka lēmums iestāties aliansē ir bijis pareizs - to atzinuši 73% latviski runājošo, bet 16% atzinuši, ka Latvijas iestāšanās aliansē nebija pareizs lēmums. 10% latviski runājošo nebija viedokļa šajā jautājumā.
Krievvalodīgo respondentu skaits, kas ir pret Latvijas dalību NATO, ir lielāks nekā atbalstītāju skaits - attiecīgi 48% un 38%. 13% nebija atbildes šajā jautājumā.
Pētījumu veikuši Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa.
Pētījums tika veikts hibrīdkara kontekstā ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu viedokļos par Latvijas valsti, valstisko piederības sajūtu, plašsaziņas līdzekļu ietekmi, izpratni par būtiskākajiem draudiem, Krievijas vēstījumu izplatīšanos Latvijā, kā arī Latvijas aizsardzības sistēmu un politiku.
Publiskots ir tikai pētījuma kopsavilkums, ierobežotas pieejamības informācija ir pētījuma datu pārskati. Ar pētījuma publisko daļu var iepazīties Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas mājaslapā.