Uzņēmēji: Ēnu ekonomika daudzus godīgos uzņēmumus ir novedusi uz bankrota robežas

Rīt, 10.jūnijā, ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome atkārtoti skatīs "Valsts iestāžu darba plāna projektu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020." Plānā iekļauta virkne priekšlikumu, ko sagatavoja un valdībai iesniedza sadarbības un sociālie partneri - BASE (Business Against Shadow Economy), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Organizācijas uzsver - to priekšlikumos ietvertie pasākumi beidzot risinās problēmas pēc būtības, radikāli samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru un nodrošinās apstākļus godīgi nodokļus maksājošu uzņēmumu attīstībai gan pārnozaru, gan nozaru griezumā.

Uzņēmēji un eksperti uzsver - ja vadība nekavēsies sakārtot arī "neērtās" jomas, ēnu ekonomiku būs iespējams mazināt ievērojami straujāk nekā par 1% gadā. Šobrīd ēnu ekonomika Latvijā aizņem 21,3% no tautsaimniecības. Ja to samazinātu līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim, tiktu iegūta visa veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai nepieciešamā nauda.

"Uzņēmumi vēlas pārmaiņas! Un apliecināja to ar aktīvu darbu pie plāna. Šādu uzņēmumu ir daudz, un tie pārstāv visas tautsaimniecības nozares. Uzņēmumi vēlas tādus apstākļus, lai varētu konkurēt tirgū pie vienādiem nosacījumiem, un saknē tiktu izskausti tādi komersanti, kas iegūst priekšrocības uz nenomaksāto nodokļu rēķina," pauž Jānis Butkevičs, BASE valdes loceklis. "Mēs ceram uz ministru prezidenta M. Kučinska atbalstu ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu iedzīvināšanai bez vilcināšanās, jo ēnu ekonomika daudzus godīgos uzņēmumus jau ir novedusi līdz kraujas malai."

"Latvijā ēnu ekonomika vēl arvien ir visaugstākā starp Baltijas valstīm. Iemesli tam ir dažādi, bet viens no tiem ir nespēja pieņemt valstiski būtiskus lēmumus, kas kavē uzņēmējdarbības sakārtošanu," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Vairākus gadus rosinājām politiķus sagatavot un pieņemt ēnu ekonomikas plānu. Esam patiesi priecīgi, ka beidzot esam nonākuši līdz reālo darbu sarakstam, kas jādara, lai bizness būtu godīgs, ekonomika attīstītos un valsts budžets pildītos."

"Par plāna nepieciešamību runājam jau gadiem. Ja uzņēmēji ir izstrādājuši kompleksu plānu ar priekšlikumiem, tad Padomei tie ir jāapstiprina un jānodrošina nekavējoša to īstenošana. Tas nozīmē definētus termiņus, kad un kam jānotiek, atbildīgos, kuri tradicionālajā manierē nepārveļ darbus uz citām institūcijām un neatrunājas ar budžeta trūkumu. Visbeidzot - tā kā ēnu ekonomika skar ikvienu nozari, tad premjeram Mārim Kučinskim jāuzņemas plāna īstenošanas uzraudzība," saka Līga Meņģelsone, LDDK ģenerāldirektore. "No uzņēmumiem vienmēr tiek sagaidīta lojalitāte, atsaucība un augsta darba kvalitāte. Valsts sektoram jāatbild ar to pašu."

Sadarbības organizāciju iesniegtie priekšlikumi paredz pasākumus piecās jomās:

1. Nodokļu politika. Kopējais nodokļu slogs un tās neprognozējamība, īpaši attiecībā uz darbaspēka nodokļiem, ir viens no galvenajiem argumentiem izvēlei atrasties pelēkās ekonomikas zonā. Uzņēmēji ierosina slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, un sasaistīt samaksātos nodokļus ar valsts pakalpojumiem. Tāpat, nepieciešams sakārtot nodokļu iekasēšanu virknē jomu, kur tā rada iespēju ‘pelēkās’ ekonomikas izplatībai, piemēram, taksometru pārvadājumos un būvniecības nozarē. Uzņēmēji aicina paplašināt reversā PVN piemērošanu, nepiemērot uzņēmuma ienākuma nodokli reinvestētajai peļņai, atcelt akcīzes nodokli kafijai u.c..

2. Administratīvais slogs. Patērētais laiks, finanšu un cilvēkresursi administratīvo prasību izpildei pēc būtības ir "slēptais nodoklis". Administratīvais slogs, ko prasa visdažādāko formalitāšu izpilde, ir vēl viens izplatīts arguments izvēlei darboties ēnu ekonomikā. Nepieciešams audits un atteikšanās no nepamatotām, bieži neloģiskām un pat pretrunīgām administratīvām prasībām, kuru izpildei nepieciešami ievērojami resursi. Tāpat jāuzlabo valsts aparāta serviss nodokļu iekasēšanā un jāievieš mūsdienīgi IT risinājumi.

3. Valsts līdzekļu izlietojuma efektivitāte un korupcijas mazināšana. Kritiku neiztur process, kā tiek vērtēts un uzraudzīts valsts kontrolējošo iestāžu darba rezultāts. Piemēram, Valsts kontrole aktīvi strādā un publisko savus atklājumus par nesaimniecisku rīcību, vai apjomīgiem pārkāpumiem valsts un pašvaldību iestādēs. Taču ziņas izpaliek par notikumu tālāku attīstību - kas notiek ar pārkāpējiem, kādi sodi tiek piemēroti utt. Ņemot vērā to, ka runa ir par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, uzņēmēji ierosina funkciju efektivitātes un darba rezultātu kontroles uzlabojumus. Nav apmierinoša arī esošā publisko iepirkumu kārtība un zemākās cena kritērija piemērošana iepirkumos, kā rezultātā pretendenti netieši tiek motivēti taupīt uz kvalitātes un nodokļu nenomaksas rēķina.

4. Efektīva kontrole un sodi. Nepieciešams pārskatīt un sakārtot jautājumu par valsts iestāžu kapacitāti, atbildību un darba samaksas sistēmu, uzlabot sodu piemērošanu negodīgajiem uzņēmējiem.

5. Sabiedrības un uzņēmēju iesaiste. Valstij jārada motivācijas programma, tostarp sabiedrības izglītošanai, lai veicinātu godīgu konkurenci un nodokļu nomaksu, tādejādi ceļot valsts un sabiedrības labklājību. Uzņēmēji ierosina padziļinātas sadarbības programmas pārskatīšanu ieviešot taustāmus un izmērāmus ieguvumus, kas padara nodokļu nomaksu izdevīgāku par nemaksāšanu. Vairākas nozares - grāmatveži, ekspeditori u.c., paudušas gatavību īstenot nepieciešamos pasākumus nozares sakārtošanai un jau īsteno pašregulāciju. Valstij šī iniciatīva jāatbalsta un jāstiprina. Visbeidzot - valstij un uzņēmējiem kopīgi jāmotivē sabiedrība būt neiecietīgai pret negodīgiem uzņēmējiem.

Pirmais un līdz šim vienīgais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns īstenots laikā no 2010.-2013. gadam. Jauna plāna nepieciešamība gan valdībā, gan uzņēmēju vidē tiek uzsvērta jau vairākus gadus. Šā gada janvārī ministru prezidenta vadītā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome skatīja Finanšu ministrijas sagatavoto "Valsts iestāžu darba plāna projektu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.". Taču uzņēmēji to neatbalstīja, minot, ka tas ir nepilnīgs, nerisina aktuālās ar ēnu ekonomikas cēloņiem saistītās problēmas, kā arī rada papildus administratīvo slogu. Tāpēc toreizējā ministru prezidente Laimdota Straujuma uzdeva darbu pie plāna turpināt līdz maijam. Kopš janvāra, iespējams, līdz šim plašākajā sadarbībā starp uzņēmēju organizācijām un valsts iestādēm savus priekšlikumus plāna papildināšanai iesnieguši gan uzņēmēji, gan nozaru ministrijas. Uzņēmēji iekļaušanai plānā iesniedza vairāk nekā 80 priekšlikumus, kurus apstrādājot, BASE, LTRK un LDDK eksperti iekļaušanai plānā izstrādāja 30 kvalitatīvus priekšlikumus. Pirms iesniegšanas premjeram, plāna projekts 12. maijā tika prezentēts "6.ikgadējā Ēnu ekonomikas konferencē".