Cietusī Zolitūdes traģēdijā veikalu sākumā pameta, bet vēlāk tur atgriezās

Traģēdijas dienā sieviete un viņas vīrs signalizāciju nedzirdēja, kā arī to nenovēroja iepriekšējās reizēs, kad devās uz veikalu, lai gan cietusī to apmeklēja ļoti bieži.

Vēl kāds cietušais uzturēja savu pieteikumu par 10 000 eiro kompensācijas pieprasījumu. Arī viņš bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, kas traģēdijas dienā devās uz izsaukumu Priedaines ielā 21. Viņam bija jāatbrīvo lielveikala ieeja no gruvešiem, lai "Maxima" telpās būtu iespējams piekļūt spectehnikai.

Nogruvuma rezultātā viņš tika apklāts ar gruvešiem, no kuriem gan pats izkļuva ārā. Viņam bija stipras sāpes kājās, tāpēc ārpus lielveikala devās pie mediķiem.

"Maxima" bijusī kasiere stāstīja, ka signalizācija sāka darboties ap plkst.16 un tā strādāja aptuveni 40 minūtes ar pārtraukumiem. Viņa piebilda, ka signalizācija strādāja citādāk nekā iepriekš, norādot, lai klātesošie pamet veikala telpas.

Sieviete teica, ka neatceras, ka cilvēki pamestu veikalu signalizācijas dēļ. Viņa teica, ka signalizācijas dēļ gan gribēja pamest veikalu, bet nolēma pabeigt apkalpot klientus. Sarunā ar vienu no apsargiem viņa uzzināja, ka speciālisti, lai risinātu signalizācijas problemātiku, it kā esot devušies uz veikalu.

Advokāte Jeļena Kvjatkovska lūdza tiesu noņemt no izskatīšanas sēdi 25.maijā, jo pati aizstāve veselības stāvokļa dēļ nevarēs uz sēdi ierasties, bet, ņemot vērā to personu sarakstu, kas liecinās, advokātei ir svarīgi sēdē piedalīties un pārstāvēt savu klienti.

Tiesa nolēma kā nākamo tiesas sēdi nozīmēt 1.jūniju. Tiesa pieteica advokātiem uz nākamo sēdi līdzi "paņemt savus kalendārus", lai plānotu darbu arī 2017.gadam.

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzina 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā sākotnēji bija 155 miljoni eiro, bet tagad ir palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzina.