Gada deflācija saglabāsies līdz gada vidum, bet martā un varbūt arī turpmākajos pāris mēnešos vēl padziļināsies. Pērn no marta līdz maijam cenas strauji kāpa, šogad pieaugums būs, bet nedaudz pakāpeniskāks, prognozē "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
"Taču nav šaubu, ka mēneša inflācija pavasarī kļūs lielāka. To noteiks gan sezonālie faktori, gan tendenču maiņas izejvielu tirgos. Naftas cena kopš 20.janvāra ir pieaugusi par 44%, vienlaikus absolūtos skaitļos pieaugums nešķiet biedējošs un līmenis joprojām ir ļoti zems. Daļu kāpuma varētu izskaidrot ar spekulatīvu, uz cenu kritumu orientētu spekulatīvo pozīciju aizvēršanu. Tāpēc nav gaidāms, ka šāds straujš kāpums varētu turpināties, piedāvājums tirgos joprojām pārsniedz pieprasījumu," skaidro Strautiņš.
Viņš norāda, ka benzīna cena biržās kādu laiku uz naftas cenu kāpumu gandrīz nereaģēja, bet marta pirmajās dienās strauji palēcās par 40%, arī dīzeļdegvielas cena ir kāpusi, bet mazāk, par apmēram desmito daļu.
"Nav šaubu, ka ietekmi mēs drīz redzēsim degvielas uzpildes stacijās un iegādāties benzīnu, maksājot mazāk nekā vienu eiro, drīz vairs nebūs iespējams. Taču citās jomās pēdējā gada laikā kopumā zemo naftas cenu ietekme turpinās izpausties. Februārī samazinājās siltuma un gāzes izmaksas, šis process vēl nav noslēdzies. Elektrības kabelis no Zviedrijas uz Lietuvu jau ietekmē elektrības cenas," skaidro Strautiņš.
Tāpēc ir likumsakarīgi, ka nepārtikas preču cenu kritums par 3,3% februārī bija lielākais kopš 2010.gada marta, norāda eksperts. Pārtikas cenas ir pieaugušas pirmo reizi kopš 2014.gada augusta, bet nedaudz, par 0,3%, straujš kāpums nav gaidāms arī turpmāk. Graudu cenas kopš pagājušā gada vidus ievērojami samazinājušās, gadu mijā biržās strauji krita siera cenas. Preču cenas kopumā februārī gada griezumā samazinājās par 1,1%.
Preču lejupvērstā ietekme tātad paliek spēcīga, bet pakalpojumu augšupvērstā ietekme vājinās, skaidro Strautiņš. No 2014.gada līdz 2015.gada vidum pakalpojumu cenu inflācija pārsvarā svārstījās ap 3%, pēc tam līdz gadu mijai pakāpeniski pazeminājās līdz 2,1%, taču februārī tā bija vairs tikai 1,4%. "Tas būtu likumsakarīgi, ja būtu krities algu pieauguma temps, bet pagaidām par to nekas tieši neliecina. Taču iespējams, ka šī gada sākumā algu pieauguma temps tiešām piebremzējies," pieļauj Strautiņš.
"Latvijas ekonomiku uz dažādām pusēm rausta vareni spēki. No vienas puses, augstas pievienotās vērtības pakalpojumu straujā attīstība, algu kāpums, lētās izejvielas, kreditēšanas atdzīvošanās ekonomiku silda. No otras puses, transporta pakalpojumu eksports un atsevišķas rūpniecības nozares cieš. Izteikti pretēji spēki ietekmē arī patēriņa cenas, bet inflāciju veicinošie faktori šī gada sākumā ir vājinājušies," piebilst Strautiņš.
Jau ziņots, ka Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas palielinājās par 0,1%, bet gada laikā - šā gada februārī salīdzinājumā ar 2015.gada februāri - bija deflācija 0,5% apmērā, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Savukārt gada vidējā inflācija - pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, - februārī bija 0,1%.
Statistikas pārvaldē informēja, ka 2016.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 0,1%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri precēm cenas samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,4%.