Latvijas Televīzija (LTV) apzinās, ka radikāliem viedokļiem sabiedriskajā medijā nav jādominē, tomēr LTV pienākums ir nodrošināt auditorijas tiesības tos zināt, teikts LTV vēstulē par situāciju, kura bija izveidojusies saistībā ar prokrieviskā aktīvista Ilariona Girsa dalību LTV7 raidījumā "Točki nad i" (''Punkti uz i'').
Vēstulē, kas adresēta Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Kultūras ministrijai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Saeimas deputātiem Dainim Liepiņam (LRA) un Artusam Kaimiņam, pausts LTV viedoklis par notikušo, kā arī apkopoti citu Eiropas valstu sabiedrisko mediju komentāri un viedokļi par šo situāciju.
Apkopojot viedokļus no Somijas sabiedriskā medija "Yle", Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT, Igaunijas sabiedriskā medija ERR un Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU), LTV secina, "ka medijiem, īpaši sabiedriskajiem medijiem, vārda un žurnālistu rīcības brīvība, neatkarīgs redakcionālais darbs ir pamata nosacījumi pilnvērtīgam darbam sabiedrības interesēs, savukārt politiķiem censties diktēt medija darbības principus vai dienas kārtību ir nepieļaujami".
LTV, aktualizējot sabiedrībā pieprasītas tēmas un nodrošinot plašu viedokļu spektru, nav pārkāpusi žurnālistu ētikas normas vai sabiedrisko mediju darbības principus, teikts vēstules turpinājumā. "Apzināmies, ka šādiem radikāliem viedokļiem sabiedriskā medijā nav jādominē, bet, ņemot vērā, ka šādi viedokļi sabiedrībā pastāv, mūsu pienākums ir nodrošināt auditorijas tiesības tos zināt," uzsvērts vēstulē.
"LTV kā sabiedriskā medija uzdevums ir nodrošināt iespēju paust dažādus viedokļus, rosinot sabiedrību uz diskusiju, pārdomām, atzinumiem. Arī turpmāk LTV pieturēsies pie šiem pamata postulātiem," pausts vēstules nobeigumā.
Kā ziņots, NEPLP pērnā gada novembrī rīkoja diskusiju par sabiedriskās televīzijas saturu un Girsa dalību LTV7 raidījumā "Točki nad i" ("Punkti uz i"), kurā vairāki dalībnieki uzsvēra, ka konkrētais gadījums parāda daudz lielāku problēmu - nav skaidri kritēriji, pēc kuriem noteikt, ko aicināt uz raidījumiem un ko - nē.