Glābšanas maksa – mīnus 600 000 latu

Jau šogad Latvijas armija par apmēram 600 000 latu samazinājusi finansējumu civilo funkciju veikšanai. Tikpat liels naudas šņāpiens šajā segmentā plānots arī nākamgad.

Tas nozīmē, ka arvien skrupulozāk tiks izvērtēti gadījumi, kuros militāristi būs gatavi atvēlēt savus resursus civiliedzīvotājiem.

Krīze piespiedusi pārskatīt to naudas apjomu, kuru Nacionālie bruņotie spēki var piedāvāt palīdzībai ārkārtas situācijās, katastrofu novēršanā, medicīniskajā evakuācijā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā u.c. gadījumos, kas attiecas nevis uz militāro, bet gan civilo jomu. Lai palīdzību nodrošinātu 2008. gada līmenī, vajadzētu vēl vienu miljonu latu, saka aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis. "Pat ja samazinām finansējumu, tas nenozīmē, ka krīžu vai dabas katastrofu gadījumos armija neies palīgā. Ies!" viņš uzsver. Piemēram, zemessardzei un Valsts policijai drīzumā plānots parakstīt līgumu par sadarbību.

Tomēr visnopietnāk tiks samazināta Gaisa spēku helikopteru un lidmašīnas izmantošana, nenoliedz A. Rikveilis. To pieļaus tikai ārkārtas gadījumos, kad pastāvēs dzīvības briesmas, nevis tad, ja vajadzēs kādu ātrāk nogādāt slimnīcā. Mediķiem turpmāk nāksies stingrāk izvērtēt kritērijus, kad iesaistāmi armijas resursi. Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics saka – tas tiek darīts jau tagad. "Esam runājuši ar aizsardzības ministru. Helikopterus ir godprātīgi izmantot tikai smagos gadījumos, pat ne tad, ja uz slimnīcu jāpārved plānveida slimnieks." M. Šics apzinās, ka mediķu vajadzību vārdā Gaisa spēku piloti vairs nebūs speciālā gatavībā 15 minūšu laikā kā līdz šim, bet līdzekļu taupības dēļ nāksies gaidīt pusstundu, līdz varēs izlidot pēc smagi slima pacienta.

Turpmāk mazāk naudas būs arī atmīnēšanas operācijām, jo zvejnieki neesot pārlieku apdraudēti. Arī ar zemessardzes vadību panākta vienošanās, ka zemessargiem par dalību mācībās nemaksās, bet ārkārtas gadījumos, piemēram, ja radīsies tāda situācija kā nesen Kundziņsalā, viņi dosies palīgā par velti.

***

VIEDOKĻI

Mārtiņš Šics, Katastrofu medicīnas centra direktors:

– Mēs esam ieinteresēti, lai militāro budžetu neapcērp tik ļoti, ka objektīvi vairs nevarētu palīdzēt Katastrofu medicīnas centram ārkārtas situācijās. Taču pagaidām nevar runāt par to, kā būtu, ja būtu. Ja nebūs benzīna tvertnē, tad lidot nevarēs. Pagaidām desmit gadu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad mums būtu atteikts pārvest patiešām smagu slimnieku. Kad izšķirīgs ir ātrums, palīdz arī robežsargi, bet viņu helikopteros mediķiem nav iespējams pilnvērtīgi strādāt.

Aleksandrs Pavlovičs, Jūras spēku komandieris:

– Likumā ir iestrādāts nosacījums, ka Jūras spēki piedalās cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos. Neredzam iespēju valstiskā līmenī to nedarīt. Resursus var nogriezt citur, taču ne cilvēku glābšanai.