Tiesībsargs: Streika laikā skolai jānodrošina bērnu pamatvajadzības

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Ja pedagogu streika laikā izglītības iestāde ir nolēmusi strādāt minimālā režīmā, tad tai ir jānodrošina bērnu pamatvajadzības - ēdināšana un mazākajiem bērniem atpūta pēc pusdienām, uzsver Tiesībsarga birojā.

Strādājošo tiesības streikot garantē Satversme, tomēr šīs tiesības nav absolūtas. Saskaņā ar valsts pamatlikumu personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 108.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Streikošanas tiesību ierobežojumus nosaka Streiku likums, nosakot, ka streikot ir aizliegts tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbiniekiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Streiku likums tāpat nosaka darba devēja un streika komitejas pienākumu nodrošināt, lai streika laikā minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, uzņēmumos, kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Tie ir ārstniecības un medicīniskās palīdzības dienesti, sabiedriskā transporta dienesti, dzeramā ūdens piegādes dienesti, elektroenerģijas un gāzes ražošanas un piegādes dienesti, sakaru dienesti, gaisa satiksmes kontroles dienesti un tie dienesti, kuri nodrošina gaisa satiksmes kontroles dienestus ar meteoroloģisko informāciju, ar visu veidu transporta kustības drošību saistītie dienesti, atkritumu un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas dienesti, radioaktīvo vielu un atkritumu uzglabāšanas, izmantošanas un kontroles dienesti un civilās aizsardzības dienesti.

Normatīvajos aktos nav noteikts streikošanas aizliegums pedagogiem, kā arī izglītības nozare nav atzīstama par sabiedrībai nepieciešamu dienestu Streiku likuma izpratnē. Attiecībā uz izglītības nozarē strādājošajiem Starptautiskā Darba organizācija ir tieši norādījusi, ka izglītības nozare nav uzskatāma par sabiedrībai nepieciešamu dienestu.

Tiesībsarga birojā uzsver, ka, pamatojoties uz iepriekš minēto, pedagogiem ir tiesības streikot un streika dienā izglītības iestādes var būt slēgtas.

Ja pedagogu streika laikā izglītības iestāde ir nolēmusi neslēgt iestādi, bet strādāt minimālā režīmā (to nosaka iestāde pati), bērnu ēdināšana un atpūta pēc pusdienām ir jānodrošina, jo ir nepieciešams nodrošināt bērnu pamatvajadzības.

Jau vēstīts, ka 27.novembrī paredzētajā streikā piedalīsies 850 izglītības iestādes. Streikā piedalīsies gan vispārizglītojošās skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan sporta skolas, gan internātskolas, gan arī augstskolas un zinātnes iestādes.

LIZDA izvirzīs divas prasības. Pirmkārt, novirzīt rezervētos deviņus miljonus eiro jau esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus visiem nozarē strādājošajiem, īpaši uzsverot pirmsskolas, mazo skolu, atbalsta personāla stāvokļa uzlabošanas nepieciešamību, kā arī pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus. Otrkārt, arodbiedrība prasīs nodrošināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.

Biedrība "Vecāki ar izglītību" atbalsta pedagogu centienus panākt valdības un LIZDA konstruktīvu dialogu par izglītības reformas un finansējuma sabalansēšanu. Biedrība aicina vecākus pārliecināties, vai viņu bērnu izglītības iestāde piedalās streikā un kādus risinājumus tā piedāvā, ja vecākiem nav iespēju streika laikā nodrošināt bērna pieskatīšanu citur.

Jau rakstīts, ka LIZDA paziņojumu par brīdinājuma streika rīkošanu Seile 11.novembrī nosauca par pārsteidzošu. Ņemot vērā gan panāktās vienošanās, gan "stingrākas garantijas" par deviņiem miljoniem eiro pedagogu atalgojumam, Seile neredz racionālu izskaidrojumu šim paziņojumam.

Viņasprāt, ja puses bija vienojušās par nākamajiem soļiem un termiņiem situācijas uzlabošanai, LIZDA lēmums par streiku pirms noteiktajiem termiņiem, nesagaidot risinājumus, ir nesaprotams.

LIZDA rīcību Seile uzskata par atalgojuma reformas torpedēšanu.

Latvijā

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētājai noteikta mēneša atlīdzība 9156 eiro, bet valdes locekļiem - 8324 eiro, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Svarīgākais