Atklāt retu saslimšanu palīdzēs Zebru klubs
Latvijā pirmo reizi atzīmēta Starptautiskā neiroendokrīno audzēju diena un tās ietvaros uzsākta jauna tradīcija – dibināts Latvijas Zebru klubs, jo starptautiski pieņemts un visā pasaulē pazīstams retās slimības simbols ir zebra.
«Līdzīgi kā zebras ir neprognozējamas savā būtībā un nepakļaujas dresūrai, neiroendokrīnie audzēji ir daudzšķautņaini, un mēs kā ārsti sastopamies ar grūtībām to laikus atklāšanā un ārstēšanā,» atzīst P. Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas Onkologuķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne, «lai arī neiroendokrīnie audzēji ir reti, aiz šīs diagnozes stāv dzīvi pacienti, bieži vien gados jauni, kuriem nepieciešama adekvāta ārstēšana.»
Neiroendokrīnie audzēji ir reta saslimšana, tie rodas no neiroendokrīnās sistēmas šūnām, kas izdala dažādus hormonus, regulējot procesus cilvēka organismā. Neiroendokrīnus audzējus var sastapt jebkur organismā, bet visbiežāk tie lokalizējas gremošanas sistēmā, plaušās, virsnierēs. Ilgu laiku šos audzējus uzskatīja par lēni progresējošiem, labdabīgiem audzējiem, bet mūsdienās ir skaidrs – šie neiroendokrīno šūnu veidojumi mēdz būt ļaundabīgi un veido metastāzes. Agrāk šos audzējus sauca par karcinoīdiem, bet pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikuma – par neiroendokrīnajiem tumoriem (NET). Tiem ir specifiska ārstēšana, kas atšķiras no parasta ļaundabīga audzēja terapijas. Latvijā par šāda tipa audzējiem runā salīdzinoši nesen, ārsti ir maz informēti, bet sabiedrība praktiski nemaz. «Neiroendokrīni audzēji ir aptuveni divi procenti no kopējā ārstēto audzēju skaita,» norāda Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā Aivars Lejnieks. Neiroendokrīni audzēji bieži vien izraisa nespecifiskus simptomus – sarkšanu, svīšanu, tūsku, sāpes vēderā, caureju, krampjus, artrītu, tāpēc profesors A. Lejnieks jautā: «Vai vienmēr ārsts, redzot tūsku, aizdomājas par iespējamo diagnozi neiroendokrīns audzējs?» Latvijā gada laikā aptuveni 50 cilvēkiem diagnosticē šo audzēju, taču trūkst precīzu statistikas datu par audzēju izplatību, jo neviens neveic šo pacientu precīzu uzskaiti.
Zebru klubs būs atvērts visiem interesentiem un pulcinās speciālistus, pacientus un sabiedrības pārstāvjus, kluba biedriem būs iespēja pirmajiem uzzināt jaunākos NET pētījumu rezultātus, atklājumus un aktuālākos notikumus, saņemt atbildes uz saviem jautājumiem un dalīties pieredzē ar pasaulē atzītākajiem speciālistiem NET ārstēšanā. Līdzīgi zebru klubi darbojas visā pasaulē.
«Mēs sākam atpazīt neiroendokrīnus audzējus, tomēr ir vēl daudz nesakārtotu jautājumu. Piemēram, jāattīsta pacienta dinamiskā novērošana, sadarbība starp ārstiem,» situāciju vērtē Stradiņa slimnīcas ķirurgs Artūrs Ozoliņš. Zebru klubs būs laba platforma informācijas apmaiņai, kā arī tādu problēmu risināšanai, uz ko norāda Latvijas Onkoloģijas centra ķīmijterapeite Eva Vecvagare: «Pacientu ārstēšanā ir grūtības, terapijas nodrošināšanai pacientam jāraksta individuāls pieprasījums Nacionālās veselības dienestam, jo neoperējamiem neiroendokrīniem audzējiem ir nepieciešami specifiski medikamenti.».