Energoefektivitātes centrs iesaka

Energoefektivitātes centrā iekārtota improvizēta mājsaimniecības vide, tajā skaitā virtuve, kur tiek veikti eksperimenti reālā laikā un vidē – vārīta zupa, mazgāti trauki un veļa, uzkopts mājoklis. Viedie elektrības skaitītāji fiksē elektrības patēriņu konkrētā laikā, kas dod iespēju analizēt patēriņu un izdarīt secinājumus, lai mājsaimniecības vajadzībām tiek tērēts pēc iespējas mazāk elektrības, bet netiek zaudēts dzīves komforts, skaidro Biruta Ģine © Ojārs Lūsis

Jau astoņpadsmito gadu AS Latvenergo paspārnē darbojas Energoefektivitātes centrs, kura galvenais uzdevums ir sniegt padomus, kā gudri un efektīvi izmantot energoresursus, vienlaikus nezaudējot dzīves komfortu vai to pat uzlabojot.

Par sadzīviskām lietām, kuru vajadzību nodrošināšanai mājsaimniecības tērē reizēm nepamatoti daudz elektroenerģijas un līdz ar to maksā daudz, vairāk stāsta Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine.

– Elektroenerģijas ekonomija visbiežāk saistās ar domu par iekārtu nomaiņu uz jaunākām, ekonomiskākām iekārtām. Beigu beigās, sarēķinot ieguldījumus un iespējamos ieguvumus, cilvēks secina, ka investīcijas iekārtās ir lielākas par reālo ieguvumu vai arī atmaksāšanās laiks ir pārāk liels, lai būtu saistošs. Kāds ir jūsu viedoklis?

– Tā gluži nav, jo mūsu eksperimenti un dzīvē realizētie piemēri pierāda, ka, mainot lietošanas paradumus, iespējams samazināt elektroenerģijas patēriņu par 10%. Savukārt, nomainot arī sadzīves tehniku ar lielu elektroenerģijas patēriņu, patēriņu iespējams samazināt kopumā par 50%. Tas pierāda, ka vērā ņemamu efektu var iegūt neko nepērkot, bet gan tikai mazliet pasekojot līdzi, kur tiek tērēta elektroenerģija un vai tam ir racionāls pamatojums.

– Apskatīsim populārākās sadzīviskās lietas, ko katrs lieto ikdienā. Piemēram, ūdens vārāmā kanna jeb tējkanna. Vai tā ir uzskatāma par elektrības rīmu?

– Tā ir ļoti ērta ierīce, bet bieži to izmantojam nepareizi. Visbiežākā kļūda ir tā, ka vārīties liek pilnu kannu, nevis tikai tik daudz ūdens, cik nepieciešams. Tas nozīmē, ka mēs nevajadzīgi iztērējam gan elektrību ūdens sildīšanai, gan arī ūdeni, ko pēc tam izlejam ārā.

Cilvēki saka, ka atdzisušo ūdeni pēc tam izdzer. Prakse pierāda, ka tas notiek ļoti reti – visbiežāk šo ūdeni atkārtoti vāra un pagatavo kafiju vai tēju. To es neieteiktu, jo esam veikuši eksperimentus, kas pierāda, ka, atkārtoti vārot vienu un to pašu ūdeni, iztvaiko tīrais ūdens un kannā paliek smagākās frakcijas. Mēs sakām, ka ūdens paliek arvien biezāks, un nekā laba tajā nav.

– Otra ierīce ar lielu patēriņu ir ūdens elektriskie sildītāji jeb boileri. Kā pareizi izmantot šo iekārtu, lai man mājās vienmēr būtu silts ūdens, bet es par to nepārmaksātu?

– Vispirms ir jāskatās, vai esošais ūdens sildītājs atbilst jūsu patēriņam – jo lielāks boileris, jo lielāks tā korpusa laukums un lielāki siltuma zudumi, uzturot tajā uzstādīto temperatūru. Veikalos pārdevēji bieži iesaka ņemt lielākus boilerus, sakot, ka tā būs drošība, ka vienmēr būs pieejams siltais ūdens. Mana pieredze pierāda, ka četru cilvēku ģimenei ikdienā pilnīgi pietiek ar 50 litru boileri. Tāpat svarīgi arī pareizi noregulēt ūdens temperatūru boilerā – tai jābūt no 55 līdz 59 grādiem. Ja ir zemāka temperatūra, tad vairojas nevēlamās baktērijas un ūdens sāk smakot, bet augstākā temperatūrā ap sildelementiem veidojas apkaļķojums, kas saīsina iekārtas darbības laiku un palielina enerģijas patēriņu.

Kritiku neiztur teksts par to, ka visi nevar cits pēc cita nomazgāties. Pirmkārt – kāpēc ir jāmazgājas visiem vienā laikā? Otrkārt, piemēram, 2 kW boileris 50 litrus uzsilda ļoti ātri, un, kamēr viens slaukās un iznāk no vannasistabas, tikmēr ūdens jau uzsilis. Pats svarīgākais ir iemācīties ekonomēt ūdeni – nav taču nekādas vajadzības atstāt dušu vaļā un tecināt ūdeni, kamēr ziepējamies vai mazgājam matus. Tāpat būtiski samazinās ūdens patēriņš, ja krāni un dušas klausule ir aprīkoti ar aeratoriem, kas gaisu sajauc ar ūdeni un rada sajūtu, ka ūdens plūst bagātīgā straumē. Reālais ūdens patēriņš ir daudz zemāks nekā krāniem bez aeratoriem. Ja kādu apgrūtina ūdens temperatūras pārregulēšana pēc atkārtotas krāna atvēršanas, iesaku izvēlēties krānus ar termostatu. Tad atkārtota krāna atgriešana neradīs diskomfortu un ne pile ūdens neiztecēs bez vajadzības.

Bieži jautā, vai, dodoties prom uz vairākām dienām, boileri labāk izslēgt vai atstāt ieslēgtu? Es teiktu, labāk atstāt ieslēgtu, jo, pirmkārt, jūs taču atgriežoties gribēsiet nomazgāties un silts ūdens būs vajadzīgs. Otrkārt – diezin vai siltuma zudumi, kas būs radušies, kamēr bijāt projām, būs lielāki par to patēriņu, kas būs vajadzīgs, lai atdzisušo ūdeni no jauna uzsildītu.

– Bet ja mājās ir vanna?

– Tad par ūdens taupīšanu mēs nevaram runāt. Es labāk iesaku vannas vietā ielikt mūsdienīgu, ar dažādām papildu iespējām aprīkotu dušas kabīni. Aprēķini un prakse pierāda, ka vidēji viens cilvēks dušā mazgājoties patērē 25 litrus silta ūdens, bet vannā – 150 litru.

– Daudziem trauku mazgājamā mašīna jau ir ikdiena, citi spītīgi turas pie tradīcijām, un saimnieces saka, ka neesot tik slinkas, lai nespētu nomazgāt traukus. Bet kāda ir to energoefektivitāte?

– Jā, un ir vēl viens mīts – neesot pietiekami daudz trauku, lai sakrātu pilnu trauku mazgājamo mašīnu un tās ieslēgšana būtu ekonomiski pamatota. Tie ir mīti, un realitāte ir diametrāli pretēja – parasti jau trauki ir, ļoti bieži pat neizpakoti no dāvanu kastēm. Tikai aiz pieraduma, ka trauki jāmazgā ar rokām, tie netiek lietoti, jo šķiet, ka trauki jāmazgā katru dienu, jo mazāk to ir, jo vieglāk tikt ar to galā.

Ir pieejamas gan liela, gan mazāka izmēra trauku mašīnas. Lielākās ir paredzētas līdz 13 trauku komplektu mazgāšanai, bet mazākās 4–6 trauku komplektiem. Savukārt jaunajiem modeļiem paredzēta funkcija, kas dod iespēju mazgāt tikai vienu plauktu.

Ja skatāmies no energoefektivitātes un ūdens ekonomijas viedokļa, tad viennozīmīgi izdevīgāka ir trauku mazgājamā mašīna. Ir pierādīts, ka, mazgājot adekvātu daudzumu trauku ar rokām, tiek patērēts 60 litru ūdens, bet ar trauku mazgājamo mašīnu tas var būt 5–14 litru auksta ūdens. Turklāt trauku mazgājamā mašīna dod daudz brīva laika un viesības nesaistās ar stundām ilgu trauku mazgāšanas procesu to noslēgumā.

– Arī par ledusskapjiem klīst leģendas – jo mazāk virinām durvis, jo patēriņš mazāks. Taisnība?

– Šo mītu pārbaudījām savā centrā – elektroenerģijas uzskaites dati liecināja, ka durvju virināšanas biežums uz faktisko enerģijas patēriņu nekādu būtisku iespaidu neatstāj. Taču ir citas lietas, ko vajadzētu ievērot, – tāpat kā attiecībā uz boileriem, arī ledusskapjiem vajag izvēlēties mājsaimniecībai atbilstošu izmēru. Modē ir milzīgie ledusskapji ar divām durvīm, sulu dzesēšanas iekārtām un vēl dažādām papildu funkcijām, ko patiesībā mēs izmantojam ļoti reti, bet tas viss tērē elektrību. Nesen saskāros ar piemēru – lauku mājās, kur ir gan pagrabs, gan arī pieliekamais, divu cilvēku vajadzībām tika iegādāts milzīgs ledusskapis. Faktiski tas nav nepieciešams, jo ir citas alternatīvas, kā uzglabāt produktus.

– Ir cilvēku kategorija, kas ledusskapi atsaldē gluži vai reizi nedēļā, jo saldētavā veidojas ledus kārtiņa. Vai tas ir pareizi?

– Nē, tas būtiski samazina iekārtas kalpošanas laiku, jo ledusskapis nav paredzēts biežai izslēgšanai un ieslēgšanai, kā arī uzsilušo ledusskapi no jauna atdzesēt prasa lielu enerģijas patēriņu. Lai saldētava neapledotu, to vajag aizpildīt – ja nav produktu, ko tur glabāt, tad viens no variantiem ir tajā ievietot saburzītas avīzes vai pielikt pilnu ar ledus maisiņiem. Problēma būs atrisināta.

Arī novietojot ledusskapi, ir svarīgi pārdomāt, vai tam apkārt būs pietiekami daudz brīvas vietas gaisa plūsmai – lai noritētu dabiska ventilācija un ledusskapim nebūtu par siltu. Tāpat jāņem vērā, ka mēbelēs iebūvēts ledusskapis noteikti tērēs vairāk nekā brīvi stāvošs. Vēl sliktāk ir tad, ja mēbelēs iebūvē parasto ledusskapi.

– Un nu par spuldzītēm. Vai atmaksājas iegādāties salīdzinoši dārgās LED spuldzes?

– Protams, turklāt pēdējā laikā arī LED spuldzīšu cenas strauji krītas. Es piekrītu, ka cilvēkiem ir grūti saorientēties, kādu spuldzīti viņiem vajag pirkt, lai iegūtu adekvātu gaismas daudzumu pierastajām kvēlspuldzēm. Te nu ir jāskatās pēc lūmeniem, jo tas ir vienīgais adekvātais salīdzinājuma veids. Mums ir padomu buklets, tāpat arī Energoefektivitātes centra interneta vietnē ir ieteikumi par to, kā izvēlēties piemērotāko spuldzi savam mājoklim un kam jāpievērš uzmanība, aplūkojot spuldzes iepakojuma kastīti. Jāatzīst, ka ne visos veikalos šī informācija ir pieejama un ne visi pārdevēji māk to paskaidrot. Pēdējā laikā iesaku saviem gados vecākajiem tuviniekiem dāvināt LED spuldzes, jo tieši vecākā paaudze visgrūtāk pieņem tehnoloģiskos jaunumus, bet šāda spuldzīte būs ilgtermiņa dāvana.

– Kādos gadījumos jūs iesakāt vērsties Energoefektivitātes centrā pēc padoma?

– Vispirms jau tiem, kuri ir iecerējuši dzīvokļa vai mājas remontu, jo ir ļoti būtiski rekonstrukcijas laikā izveidot arī mūsdienīgu elektroapgādes sistēmu. Tāpat labprāt konsultējam cilvēkus, kuri plāno iegādāties jaunu sadzīves tehniku. Izglītojam arī juridiskos klientus, regulāri rīkojot seminārus. Vēršu uzmanību, ka Energoefektivitātes centra rīkotie pasākumi, ekskursijas un speciālistu sniegtās konsultācijas ikvienam interesentam ir bez maksas.