Izvērtējot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā budžeta izlietojumu, Valsts kontrole secinājusi, ka ministrijas turpinājušas šos līdzekļus izlietot citām vajadzībām, šodien pavēstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Kā spilgtāko piemēru viņa minēja Ārlietu ministriju, kurai atvēlēta vairāk nekā puse no prezidentūrai piešķirtajiem līdzekļiem. Piemēram, Krievijā ir izremontēts vēstniecības policistu dzīvoklis, pirktas automašīnas vēstniecībām Japānā, Norvēģijā, Baltkrievijā un citur. Tāpat arī ir iegādātas mēbeles, elektropreces un citas lietas, kuru iegādei līdzekļi nebūtu jāņem no prezidentūrai paredzētā budžeta.
Tāpat Valsts kontroles ieskatā bez pamatota un detalizēta izvērtējuma Ārlietu ministrija ir vienojusies par nomas maksas palielinājumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai Latvijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā. Tādējādi ir samaksāts par 169 000 eiro vairāk, nekā ir faktiskie apsaimniekošanas izdevumi.
Arī citas ministrijas un iestādes prezidentūrai piešķirtos līdzekļus tērējušas citām vajadzībām. Ir piešķirtas prēmijas, iegādāti jauni telefoni cilvēkiem, kas nav saistīti ar prezidentūru, Valsts kanceleja ir nomainījusi logus vienai no Ministru kabineta zālēm, bet Zemkopības ministrija ir remontējusi konferenču zāli.
Piecos resoros 32 000 eiro apmērā ir izmaksātas prēmijas un naudas balvas, no šīs summas vislielākā - 11 000 eiro - izmaksāta Kultūras ministrijā. Darba vietu iekārtošanai no prezidentūras budžeta tērēti 13 000 eiro, no tiem 9000 - Iekšlietu ministrijā.
Revidenti secinājuši, ka prezidentūras vajadzībām piešķirtie līdzekļi ir tērēti pamatfunkciju nodrošināšanai.
Tomēr ir arī labie piemēri - Veselības ministrija un Tieslietu ministrija bijušas apzinīgākas ar šo līdzekļu tērēšanu.
"Jūnija beigās Latvija nodos prezidentūras grožus Luksemburgai, un tad mēs varēsim redzēt pilnu ainu par tēriņiem un to atbilstību šim projektam," solīja Krūmiņa. Viņasprāt, valdībai būtu jāizdara secinājumi par budžeta plānošanas procesu un līdzekļu izlietošanu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.