"9maijs.lv" šogad pie Uzvaras pieminekļa Georga lentītes nedalīs

""9.maijs" nedalīs. Ir tāda situācija, ka mums šādu lentīšu vienkārši nav. Pērn, kur paņēmām, vairāk nevar. Iepriekšējos gados mums vēl bija kaut kāds krājums, mums beidzās, bet piegādātāji nav spējuši nodrošināt. Līdz ar to citus piegādātājus neesam meklējuši," raidījumam skaidro Rīgas domes deputāts un biedrības "9.maijs.lv" vadītājs Vadims Baraņņiks (SC).

Antifašistiskās komitejas vadītāja Josifa Korena dzīvoklis pēdējo dekādi ir bijis štābs, kur desmitiem kilometrus, citugad pat 50 kilometrus, garie oranži melnie lenšu ruļļi rūpīgi tika sagriezti pie krūtīm spraužamajās Georga lentītēs. Vairāk nekā nedēļu pirms 9.maija tās dalīja Rīgas mikrorajonu ielās pie lielveikaliem un skolām un pilsētās ar augstu krievvalodīgo skaitu.

Taču arī viņš šogad palicis bez Georga lenšu jauniem ruļļiem. Iepriekšējo gadu krājumi, kas pietikšot vien dažiem tūkstošiem un varētu nebūt pat 10% no visiem Uzvaras pieminekļa apmeklētāju, nodoti Tatjanas Ždanokas politiskajai partijai "Latvijas Krievu savienība" (LKS), lai tā veic izdali no sava biroja.

Savienības internetā ieliktajam sludinājumam atsaucība pagaidām vēl niecīga. Taču no līdzšinējo gadu prakses dalīt Georga lentītes uz ielām LKS atteikusies.

Kā raidījumam "LNT Ziņu TOP 10" apgalvo LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, lentīšu nav tik daudz, lai ietu dalīt ielās, turklāt organizācija nevēloties lieku konfliktu.

"Rīgas pašvaldība deva tādu pavēli traucēt lentīšu izplatīšanu, jo bija konflikti. Šogad nolēmām neiet ar lentītēm pie pieminekļa, bet publicēt sludinājumu, ka ir iespējams atbraukt pie mums uz biroju un paņemt, cik var - vienu vai divas," skaidro Mitrofanovs.

LKS norāda, - no malas varētu šķist, ka Uzvaras dienā krievu kopiena ir vienota, taču patiesībā iekšpolitiski tā ir sašķelta. "Konflikti galvenokārt bija ar cilvēkiem ar kriminālām ievirzēm, kuri atbalstīja mūsu konkurentus "Saskaņas centru". Tie mēģināja piedraudēt ar ieročiem vai, jā, jā, bija arī kautiņi pie pieminekļa, lai cits cilvēks no citas partijas nevar atnākt un teikt vai uzstāties," skaidroja Mitrofanovs.

Tāpēc, ja cilvēki pēc lentēm uz Krievu savienības biroju nāks kūtri, pāri palikušās vienalga netiks nestas dalīt pie Uzvaras pieminekļa.

Oranži melnās jeb Georga lentītes nav komunistiskā terora simbols, tamdēļ Latvijā nav totalitārā režīma aizliegtās atribūtikas sarakstā, bet militārais konflikts Ukrainā varētu būt iemesls diskusijai par to aizliegšanu. Ukrainā un Baltkrievijā diskusiju nebija un pērn tur ļoti ātri Georga lentu iekļāva aizliegto simbolu sarakstā. Iemesls - Krievijas atbalstītie teroristiskie nemiernieki Ukrainas austrumos jau Krimas aneksijas laikā pie militārās formas sprauda Georga lentes. Ne mūsu politiķi, ne pilsoniskā sabiedrība par to vēl nav aizdomājusies, ziņo raidījums.

Georga lentīšu aizliegšana Latvijā varētu radīt sabiedriskās kārtības riskus.

Drošības policija (DP) norāda, ka uz simbolu aizliegšanu sabiedrība reaģē emocionāli, jo tie kādai sabiedrības daļai ir vērtīgi un nozīmīgi. DP šaubās, vai šāda aizlieguma piemērošana risinātu kādas problēmas.

Georga lentītes raisa sakāpinātu pretreakciju lielā daļā latviešu. Viņi mēdz saukt lentīšu spraudējus par kolorado vabolēm, bet interneta sociālajā tīklā "Facebook" tiek izplatīts aicinājums atbrīvoties no Georga lentēm "kā no atkritumiem".

Sociālantropologa, etnisko attiecību pētnieka Mārtiņa Kaprāna vērtējumā šī simbola spēks vienai pusei ir ļoti aizskarošs, bet otrai pusei, krievvalodīgajiem, ir vēlme aizsargāt, pasakot, ka tas ir kaut kas vairāk nekā konkrētu politisko problēmu simbols.

Eksperts vērtē: fakts, ka ļoti daudzās automašīnās tagad ir redzamas Latvijas karogu lentas un daļa latviešu ar tām arī rotā apģērbu, visticamāk, esot skaidrojama kā pretreakcija uz Georga lentīšu izplatību un Krievijas karogiem automašīnās.

To, ka kādu laiku jau norit simboliska cīņa starp etniskajām grupām, apliecinot pie apģērba un somām piespraužamo un automašīnās iekaramo Latvijas karodziņu pārdošanas apjomi. "Latvijas tekstila" vadītājs Oskars Polmanis raidījumam norāda, ka interese katru gadu ir arvien lielāka, jo cilvēkiem arvien svarīgāka kļūst identitāte, saites apzināšanās ar šīm krāsām un karogu kā tādu.

Taču ir tādi, kas zaudē simboliskajā karogu karā. Raidījuma intervētās Ķengaraga iedzīvotājas Ievas automašīnai, kur uz aizmugurējā paneļa bija uzlikts vidēja izmēra Latvijas karogs, naktī ar ķieģeli izsists stikls. Vienīgais, kas bija pazudis no mašīnas, bija Latvijas karodziņš.

Šis gadījums, kad auto stikls izsists, iespējams, Latvijas karoga dēļ, ir viens no ļoti retajiem un tā nav izplatīta starpetnisko attiecību kārtošana, norāda DP.