Rudens un budžeta projekta sagatavošanas laiks parādīs, vai Nacionālās apvienības ierosinājums atcelt sociālo iemaksu griestus, vienlaikus nosakot arī jaunus pabalstu ierobežojumus, ir kārtējais demogrāfijas ultimāts.
Valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdē apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK piedāvā vairākus variantus sociālo iemaksu griestu atcelšanai, savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis Neatkarīgajai atzina, ka pašlaik šādu ierosmi neatbalsta: «Ja budžetā ir nepieciešami papildu līdzekļi, un mērķis būtu to cilvēku ienākumi, kuri nenomaksā sociālās iemaksas no visas algas, tad risinājums būtu ienākuma nodokļa izmaiņas, nejaucot tur sociālo budžetu,» teica ministrs.
Nacionālā apvienība rosinājusi jaunu diskusiju par sociālo iemaksu griestiem, lai gan šie griesti nesen tikai kā atjaunoti. Sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšana un izmaksa saistītas ar katra konkrēta cilvēka algu un no tās veiktajām sociālajām iemaksām – jo lielākas sociālās iemaksas, jo bezdarba vai slimības gadījumā lielāks pabalsts. Sociālo iemaksu griesti līdz ar to cieši saistīti ar pabalstu izmaksu – ja nav noteikti griesti sociālajām iemaksām, tad nodokļu maksātājam teorētiski ir tiesības prasīt pabalstu visu veikto sociālo iemaksu apjomā. Krīzes laikā bija noteikti pabalstu ierobežojumi, bet no šā gada valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu maksimumu jau realitātē regulē sociālo iemaksu griesti. Tie nozīmē maksimālo apmēru, no kura jāmaksā sociālās iemaksas – šogad gada ienākumu apmērs, no kura jāveic iemaksas, ir 48 600 eiro, skaidro Labklājības ministrijā (LM). Atceļot pabalstu ierobežojumus, lai nepārkāptu saprātīguma principu jeb ierobežotu sociālās apdrošināšanas pabalstu saņemšanu nepamatoti augstos apmēros, LM uzskatīja par pareizu atjaunot sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus. Vēl pagājušajā gadā pabalstu griestu noteikšanu LM uzskatīja kā pretrunu sociālās apdrošināšanas principiem. Ja pabalstiem tiktu noteikti maksimālie apmēri, iespējams, palielinātos to cilvēku skaits, kuri sociālās iemaksas neveiktu no visas algas.
Nacionālā apvienība piedāvā divus variantus, kā īstenot šīs izmaiņas. Saeimas deputāts Imants Parādnieks skaidro, ka viens no risinājumiem būtu atcelt sociālo iemaksu griestus, atsevišķiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem nosakot ierobežojumu. Pabalsts virs griestiem jeb ierobežojuma tiktu izmaksāts 50 vai citu procentu apmērā, bet – ne viss pabalsts, kas pienāktos saskaņā ar veiktajām sociālajām iemaksām. Otrs piedāvājums ir saistīt šo jautājumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Politiķi aprēķinājuši, ka tā papildu budžetā varētu gūt 30 miljonus eiro. Tiesa, atceļot sociālo iemaksu griestus un nosakot pabalstu ierobežojumus, var sagaidīt sūdzības iesniegšanu Satversmes tiesā.
U. Augulis idejai par sociālo iemaksu griestu noteikšanu nepiekrīt, jo to nevar skatīt atrauti no sociālās apdrošināšanas sistēmas un sociālā budžeta, kas automātiski nozīmētu izmaiņas pabalstu izmaksā atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām; tam būtu nepieciešami papildu līdzekļi. Savukārt pabalstu ierobežošanai liela daļa sabiedrības krīzes gados iebilda un cīnījās par ierobežošanu atcelšanu. U. Augulis uzskata, ka optimāls risinājums tad drīzāk būtu mainīt ienākuma nodokļa piemērošanu lielo algu saņēmējiem un tā risināt budžeta problēmas. «Sociālajā budžetā, lai arī šogad pieauguši tēriņi, tomēr ir stabila situācija, destabilizācija nebūtu pieļaujama,» saka ministrs.