Valmieras novada domes sēdē nolemts pasludināt novada teritoriju par brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Līdzīgu lēmumu pieņēmušas vēl vismaz 13 novadu padomes, un atklāti neviens neatzīstas, ka būtu gatavs izmantot ĢMO. SIA Sabiedrība Mārupe valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis gan aicina uz šo jautājumu paskatīties no citas puses.
Novadi visi kā viens
Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi ĢMO aprites likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās. Par ĢMO aizlieguma noteikšanu pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi un aizliegums jānosaka vismaz uz pieciem gadiem. Līdzīgi kā valmierieši arī Viesītes novada dome atbalstījusi biedrības Saukas dabas parks ierosinājumu noteikt pašvaldības teritoriju brīvu no ĢMO. Ikšķiles novada dome pagājušā gada decembra beigās ar lēmumu apstiprinājusi saistošos noteikumus Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi Ikšķiles novada administratīvajā teritorijā un izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu. Uzskaitījumu varētu turpināt.
Liepājas pusē gan bijušas pašvaldības vai saimniecības, kuras apsvērušas ĢMO audzēšanu, taču oficiālais skaidrojums vismaz pagājušajā nedēļā bija – mēs esam pret to.
Ēst var, audzēt nevajag
Latvijas Biškopības biedrības prezidents Armands Krauze Neatkarīgajai skaidro: "Es kā agronoms varu pateikt – ja ģenētiski modificētu soju izbaro cūkām, tad ne gaļa, ne piens nemainās. Sabiedrībai ir pārspīlēts viedoklis par tās izmantošanu lopbarībā un cilvēku pārtikā. Risks, protams, pastāv, bet ģenētiski modificēti gēni nevar ietekmēt mūsu gēnus. Tās ir olbaltumvielas, kuras mēs sagremojam un būvējam jaunas. Bet, ja iesēj ģenētiski modificētus kultūraugus, tad šī saindēšanās aiziet dabā. Ja šādi augi paspruks vidē, būs pret tiem jācīnās. Latvāņi ir labs piemērs." Arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova norāda – ĢMO sāka audzēt, lai varētu pabarot pasaules nabadzīgo valstu iedzīvotājus, un neesot apstiprinājies, ka šāda pārtika cilvēka organismam radītu kaitējumu.
A. Krauze uzskata, ka bioloģiskajiem lauksaimniekiem būtu jāpārtrauc ražošana, arī biškopjiem, jo ziedputekšņi tiktu ievākti no ģenētiski modificētiem augiem. Pārtraukt ĢMO lietošanu lopbarībā neesot iespējams, jo šādi barotu dzīvnieku gaļu tik un tā ievestu no citām valstīm, stāsta A. Krauze. Toties, ja eksportētu graudus no ĢMO brīvas zonas, tas tiktu uzskatīts par papildu bonusu. Latvijas lauksaimniekiem ir nepieciešams uzturēt konkurētspējīgu produkciju starptautiski. Neviena lauksaimnieku organizācija nav pateikusi, ka grib audzēt ĢMO. Tomēr privātās sarunās cilvēki esot pieļāvīgāki. Šobrīd toni nosaka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas mudina pašvaldību deputātus neatbalstīt ĢMO.
Decembra beigās laikraksts Bauskas Dzīve rīkoja plašu diskusiju par ĢMO. Latvijas zemnieki uzsvēra, ka mūsu valsts nav piemērota ĢMO ieviešanai, jo mazā teritorijā nevar līdzās pastāvēt bioloģiskā saimniekošana un ĢMO. Tāpat rastos draudi arī tradicionālajai (konvencionālajai) lauksaimniecībai. A. Krauze gan uzskata, ka tradicionālo lauksaimniecību ĢMO neietekmētu, bet bioloģisko gan. Izskanēja arī prasība, lai Ministru kabinets nosaka visu Latviju brīvu no ĢMO.
Ir arī cits viedoklis
Diskusijā arī atzīts, ka valstij nav ilglaicīgas lauksaimniecības politikas un nav paredzams, kas notiks pēc pāris gadiem, ierobežojums audzēt ĢMO var negatīvi ietekmēt Latvijas zemnieku konkurētspēju. A. Krauze ierosina: "Jāuzklausa sabiedrība, varbūt ar laiku viedoklis mainīsies. Bet tagad to nosaka vairākums. Nevar būt tā, ka vairākuma viedokli neņem vērā."
Savs viedoklis ir arī mazākumam. Sabiedrība Mārupe pašlaik tikai idejas līmenī apsver iespēju ražot biogāzi, kurai būtu nepieciešama arī ģenētiski modificēta kukurūza. Taču arī Mārupē spriež par aizliegumu audzēt ĢMO. "Es runāju par enerģētiku, nevis pārtiku. Mēs ar šādu biogāzi varētu apgaismot un apkurināt siltumnīcas. Bet tagad deputāti, kuri nav lietas kursā, diletantiski grib pieņemt aizliegumu. Turklāt uz pieciem gadiem. Tas ir ilgs laiks. Mēs tāpēc vācam parakstus par to, ka šo jautājumu par ĢMO vajag diskutēt valsts mērogā. Vēl neviens neko neaudzē, bet jau saka, ka nedrīkst. Kas notiks, ja vienā novadā atļaus ĢMO, citā – ne? Tas kropļos konkurenci. Tad jau jāaizliedz uzreiz visā valstī un pat Baltijā," uzskata SIA Sabiedrība Mārupe valdes priekšsēdētājs M. Spuģis. Viņa apsvērumi tiek pamatoti ar ekonomiskām interesēm: tie, kuri piegādā fosilo kurināmo (naftas produktus, ogles, dabas gāzi), nevēlas dalīt ienākumus ar tiem, kuri apgūst zaļo enerģiju, arī no ģenētiski modificētas biomasas.
"Mums jau ir attiecīgs likums, ir Ministru kabineta noteikumi, kas regulē ar ĢMO saistītus jautājumus," saka M. Spuģis un ir neizpratnē, kāpēc LOSP ieteikusi deputātiem nostāties pret ĢMO. M. Spuģis piebilst – ģenētiski modificētas sēklas ir tik dārgas, ka tās nebūs iespējams iepirkt neierobežotā daudzumā. Viņš ironiski aizrāda: "Mūsu novads jau pirms šīs diskusijas nav bijis brīvs no ĢMO." Pārtikas un veterinārais dienests jau 2003. gadā ziņoja, ka Lielbritānijas centrālā zinātniskā laboratorija trijos no 50 paraugiem, kas ņemti no Latvijā ievestas produkcijas, konstatējusi ĢMO sastāvdaļas.
***
UZZIŅAI
Par ĢMO sauc dzīvnieku, augu vai mikroorganismu, kurā ar gēnu inženierijas palīdzību ievieto jaunu sveša organisma gēnu. Šādā veidā rada organismu, kāds dabiskā vidē nav sastopams.