Francijā vīngliemeži ir klasiska uzkoda, ko bauda kopā ar glāzi vīna, bet latviešu vēderiem tā ir eksotiska delikatese. Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecībā Kreiči vīngliemežus audzē jau vairākus gadus, un tās īpašniece Sanita Rupkus atzīst, ka palēnām cilvēku interese par šo produktu pieaug.
Vīngliemeži Kreičos parādījās pirms sešiem gadiem. Pirmais aploks bija 220 kvadrātmetru liels, un drīz vien sekoja nākamie, jo, lai gliemeži viņiem atvēlētajā teritorijā justos ērti, dētu oliņas un pārziemotu, to nedrīkst būt vairāk par vienu kilogramu jeb 50 gliemežiem uz vienu kvadrātmetru. Izaudzēt gliemezi ir grūts darbs, jo šis molusks ir ļoti jutīgs pret apkārtējo vidi. Patlaban tiek audzēti Helix pomatia šķirnes vīngliemeži, kas pārziemo, ierokoties augsnē, bet, tā kā zeme ir mālaina un laikapstākļi Latvijā kaprīzi, ne visi sagaida pavasari. «Esam iecerējuši nākamajā vasarā sākt audzēt dienvidu gliemezi, kas gada siltajos mēnešos izaug un pārziemo telpās, nevis ārā,» nākotnes plānos dalās Kreiču saimniece.
Iespējams, daudzus no gliemežu nobaudīšanas attur pieņēmums, ka to gaļa ir gļotaina un recekļaina. Izrādās – gluži pretēji. Vīngliemeža gaļas struktūra ir stingra, līdzīgi kā vistas filejai, un satur ļoti augstvērtīgas vielas – omega 3 un omega 6 taukskābes. Turklāt vīngliemežu filejā nav tauku.
Šogad Kreiči uzsāka jauna produkta – vīngliemežu konservu – ražošanu. Visā Eiropā gliemežus konservē savā sulā, bet latvieši ir nākuši klajā ar savu piedāvājumu, proti, vīngliemežu delikatesi četros dažādos veidos: tomātu mērcē, garšvielās, ar ķiplokiem un ar olīvām. Jaunā produkta paraugi jau aizceļojuši uz Japānu, Ameriku, Angliju, Franciju, Itāliju un Beļģiju. «Nenoliedzami patīkami, ka jūtam interesi arī no vietējiem pircējiem. Vēlamies, lai aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iemācītos baudīt vīngliemežu fileju un iekļautu to savā ikdienas uzturā,» teic S. Rupkus. Drīz kārbiņas ar vīngliemežu delikatesi parādīsies Rimi tīkla veikalos.