Publicista Lato Lapsas asprātīgā publikācija portālā delfi.lv ir radījusi asu nepatiku no žurnāla IR vadības puses. Proti, pētnieks norāda uz divdomīgo situāciju, kad Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps, kurš citkārt aktīvi pamāca citus žurnālistus par ētisku un neuzpērkamu darbību, ir pats "piebarojies" Latvijas Bankā, jo īpaši izšķirošajā brīdī, kad Saeima balsoja par Ilmāra Rimševiča paturēšanu amatā.
L. Lapsam piederošajā portālā pietiek.com tika ziņots, ka 31. oktobrī, kad parlaments balsoja par I. Rimševiča pārvēlēšanu, žurnālā IR pēkšņi parādījās nekritiska publikācija, kurā atsevišķi Latvijas Bankas prezidentam iepriekš izteikti pārmetumi bija publicēti tikai tāpēc, lai būtu iespējams atspoguļot paša I. Rimšēviča domas šai sakarā. Turklāt, kā izrietēja no nekritiskās publikācijas, P. Raudseps bija ļāvis I. Rimšēvičam atbildes vēl rūpīgi pārdomāt, tās sniedzot rakstiski.
Šajā publikācijā žurnālā IR, kas savā mājas lapā goda vietā ir novietojis izdevniecības Cits medijs žurnālistu ētikas kodeksu, gan nebija minēts, ka pēdējā gada laikā raksta autors no I. Rimšēviča vadītās Latvijas Bankas trīs dažādās atlīdzībās kopā saņēmis aptuveni 1800 latu par dažādiem pakalpojumiem, ko sniedzis Latvijas Bankai.
Kā rāda Latvijas Bankas mājas lapas iepirkumu sadaļa, tikai pāris nedēļas pirms savas Rimšēvičam veltītās publikācijas Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstamFrankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus. Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 1200 latu.
Tikmēr žurnālu IR izdodošās AS Cits medijs žurnālistu ētikas kodeksā, kurā apgalvots, ka šīs izdevniecības "žurnālists nedrīkst pārstāvēt citas intereses kā vienīgi savu lasītāju, skatītāju un klausītāju tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi un interesanti", attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir nepārprotama: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."
Šo maksas pakalpojumu sniedzējs Raudseps vienlaikus ir arī regulāri mācījis dzīvot ētiski citus, - kā Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs, piemēram, portālā 7guru.lv Ilzi Naglu, kas gatavojās atgriezties žurnālistikā, nesen pamācīja nedarīt tieši to, ko darot tagad pieķerts pats: "Minimālā prasība būtu, ka viņa neveido materiālus par bijušajiem darba devējiem un klientiem."
Savā komentārā portālam delfi.lv L. Lapsa visu šo situāciju salīdzina ar ainiņu no nemirstīgā romāna "Divpadsmit krēsli", kurā viens no spilgtiem tēliem ir kautrīgais zaglēns Aļchens. "Kaunīgais zaglēns Aļchens man ienāca prātā, raugoties uz kārtējo pieķerto sīkpusblēdi no to sugas, kuriem vienmēr ir tik ļoti paticis mācīt citus. Artis Kampars. Dzintars Zaķis. Tagad - Pauls Raudseps," norāda L. Lapsa.
Tikmēr žurnāla IR vadība šo situāciju analizē nelabprāt.
Publikācija par žurnāla IR žurnālista Paula Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm" ir saistāma ar maksātnespējas administratoru un tiesu ķēķa pasūtījumu, atriebjoties žurnālam IR par šai jomai veltītajām kritiskajām publikācijām, - šis ir vienīgais komentārs, ko saistībā ar publiskotajām ziņām ir sniedzis kāds žurnāla IR un tā izdevēja Cits medijs pārstāvis.
"Šis jau varētu kļūt par tautas ticējumu: kurš ķersies klāt MN [maksātnespējas]/tiesu ķēķim, tos pašus aprakstīs Pietiek/Puaro pētnieciskie žurnālisti," - šādi ziņu publiskošanas iemeslus otrdien sociālajā tīklā Twitter skaidroja žurnāla pārstāve Indra Sprance, vēl piebilstot: "Viens gan. Ja nu kādam ir kaut mazākās ilūzijas, ka ar to darbs pie šīs tēmas beigsies, tad veltas cerības. Es pat teiktu – tik naivi un muļķīgi."