Jaundomes muiža kalpos izglītībai un tūrismam

Dagdas novada Ezernieku pagasta Jaundomē izveidots Vides izglītības centrs un ekspozīcijas zāle. Latgales un jo īpaši Dagdas novada bagātība ir daudzie ezeri, ne velti Latgali dēvē par Zilo ezeru zemi. Un tagad Jaundomes muiža būs vieta, kur var iepazīties ar šo bagātību, ar dzīvajām radībām, kas mīt ezeros un ap tiem.

Ideja atjaunot muižu un izveidot šādu tūrisma un izglītības centru radās iepriekšējā sasaukuma novada domes laikā, un, pamazām ieguldot pašvaldības līdzekļus un piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, četru gadu laikā ir tapis šis unikālais objekts, kuram līdzīga vismaz Latgalē nav.

Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure atzīst: «Mēs sapratām, ka šis ir vajadzīgs pasākums, pirmām kārtām saistībā ar mūsu Ežezeru, ūdeņiem, ka ir vajadzīgs izzinošs centrs, kurā jebkurš cilvēks varētu ierasties un saprast, ka mēs tiešām dzīvojam Zilo ezeru zemē.» Domes deputāts, iepriekšējā sasaukuma pašvaldības vadītājs Viktors Stikuts uzsver, ka tūrisms ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm un tagad Jaundome kopā ar Andrupenes lauku sētu un Ķepovas izstāžu zāli veidos trīsstūri, uz kā balstīsies tūrisma nozare novadā. Muzejā Andrupenes lauku sēta var iepazīties ar latgaliešu sadzīves vēsturi, Ķepovas pagasta Neikšānos ir izveidota meža tēmai veltīta ekspozīcija, kas apmeklētājiem dod ieskatu no pārsteigumiem bagātās Dagdas novada meža pasaules, bet Jaundomes muižā viss veltīts ūdeņiem un zivīm.

Īstenojot ieceri, ir atjaunota 19. gadsimtā celtā muižas kādreizējā saimniecības ēka, no kuras vēl pirms pāris gadiem bija palikuši tikai laukakmeņu mūri. Centra lielajā ekspozīciju zālē, kas veltīta ūdens faunai un florai, ir aplūkojamas dažādu zivju, kas mīt Latvijas saldūdeņos, sugu mulāžas, palielinātas kukaiņu mulāžas, īpašas konstrukcijas vitrīnas, kuru saturs aplūkojams caur palielināmo stiklu, tur var redzēt gliemežus un gliemenes, ūdensputnu izbāzeņus vidē, kas līdzīga viņu dabiskajai. Turklāt ekspozīcijas veidošana ir tikai sākumā, tā nepārtraukti papildinās. Zālē atrodas arī ekspozīcijas interaktīvā daļa – elektroniskais kiosks, augstas izšķirtspējas televizors ar skārienjutīgu ekrānu un datorizētu sistēmu, kas dod iespēju risināt aizraujošus uzdevumus, vēl interesanta lieta ir elektroniskais teleskops. Centrā izveidotas arī mūsdienīgas telpas semināriem un konferencēm. Ēkas otrā stāvā apskatāmas divas fotoizstādes – vienu piedāvāja Rāznas nacionālais parks, bet otrajā apskatāmas Ezernieku bibliotēkā realizētā projekta 3i – ieraugi, iekadrē, ievieto gaitā tapušās fotogrāfijas, kuru autori ir pagasta iedzīvotāji. Iepriekš piesakoties, pieejama arī ēdienu degustācija Vietējo ezeru veltes.

Taču sakārtota ir ne tikai šī ēka, paplašināts un padziļināts vecais muižas dīķis, uzbūvēts dambis, bet uz dīķa saliņas top āra mācību klase. Visa apkārtne ir sakopta, pagaidām sakārtošanu gaida vienīgi vecā muižas dzīvojamā māja, kurā arvien mīt cilvēki, lai gan iepriekšējā sasaukuma laikā tika runāts par ēkas iedzīvotāju izmitināšanu citviet, lai varētu veikt rekonstrukcijas darbus. Šīs ēkas sakārtošana tagad ir nākotnes mērķis.

Latvijā

Kāpēc Latvijā joprojām ir padomju režīmu un Krieviju slavinoši ielu nosaukumi? Šādu jautājumu uzdod Publiskās atmiņas centrs. Tā vēsturnieki uzsver, ka jau teju trīs gadus aicina pašvaldības pārdēvēt ielas, taču to izdarījušas vien dažas. Turklāt trīs Latvijas pilsētās joprojām ir Maskavas iela, un, kā noskaidroja 360TV ziņas “Ziņneši”, divās pavisam noteikti uz palikšanu.