Tā dēvētajā Lemberga prāvā komandītsabiedrības Ventspils ekspedīcija un loģistika administratores Gitas Grasmanes pratināšanai it kā bija jānotiek par tā dēvētajām Ventspils melnajām kasēm.
Tomēr prokurori liecinieci klaušināja par telpām, kurās lieciniece strādājusi, un priekšmetiem, kas tajās atradās. Viņai nekas netika taujāts arī par naudas atmazgāšanu noziedzīgā grupā, par ko viņa tika vainota un apcietināta 2007. gadā.
2007. gada atmaskojumi
2007. gada 22. janvārī Rīgas centra rajona tiesa pēc prokuratūras lūguma G. Grasmani apcietināja. Tolaik Ģenerālprokuratūras pārstāvji paziņoja plašsaziņas līdzekļiem: «Izmeklēšanā jau noskaidrots, ka 2006. gada vienpadsmit mēnešos vien Grasmane legalizējusi vairāk nekā 2,8 miljonus ASV dolāru (1,52 miljonus latu).» Savukārt laikraksts Diena ziņoja: «Dienas analīze ļauj izvirzīt versiju, ka, iespējams, uzieta A. Lember ga melnā kase, kuras grāmatvede, visticamāk, bija G. Grasmane», «tā kā G. Grasmane apcietināta par noziegumu organizētā grupā, ir skaidrs, ka bez viņas šai lietā figurē vēl virkne citu personu. Kāpēc Lemberga kase? Ņemot vērā Ventspils vidē vēsturiski ierasto hierarhiju un daudzās liecības par to, kurš ir «lielais», arī rodas pamats uzskatīt, ka galvenos lēmumus par naudas kustību, visticamāk, pieņēma persona, kuru mēdz dēvēt par ietekmīgu vīru ar hūti» u.tml.
G. Grasmane no apcietinājuma tika atbrīvota 2007. gada 5. jūnijā. Loģiski, ka pret personu, kuru piecus mēnešus tur nebrīvē, būtu jābūt pārliecinošiem pierādījumiem. Iespējams, cerībās beidzot uzzināt, ko tad prokurori 2007. gadā atklājuši, G. Grasmanes pratināšanu tiesas zālē vēroja ne tikai Neatkarīgā, bet arī citi plašsaziņas līdzekļi.
Dīvaini jautājumi G. Grasmane ir ne tikai lieciniece t.s. Lemberga prāvā, bet arī aizdomās turētā citā krimināllietā, no kuras izdalīta tiesā izskatāmā t.s. Lemberga lieta. Atsaucoties uz Kriminālprocesa likumu, viņa varēja atteikties liecināt pret sevi, jo viss, ko viņa liecina Lemberga krimināllietā, var tikt izmantots pret viņu krimināllietā, kura līdz tiesai vēl nav nonākusi. Tomēr G. Grasmane par savu taisnību bija pārliecināta – viņa liecības sniedza pat bez advokāta atbalsta.
Tā vietā lai nostiprinātu pierādījumus par naudas atmazgāšanu un A. Lemberga melno kasi, prokurori liecinieci detalizēti iztaujāja, kādās Ventspils vietās viņa strādājusi, kurā stāvā, kurās telpās kas atradies, cik istabu bijis, kādus cilvēkus viņa pazinusi, ar kādu datoru strādājusi, ko ar datoru darījusi, kādas epasta adreses izmantojusi, kādu telefonu lietojusi, kādām personām zvanījusi, ar kurām personām kontaktējusies darba darīšanās. Jautājumi par melnajām kasēm un naudas atmazgāšanu izpalika.
Pratināšanas gaitā atklājās, ka 2006. gada 19. decembrī Ziemassvētku priekšvakarā Ģenerālprokuratūras prokurors un vairāki KNAB darbinieki ar G. Grasmani veikuši visai rupjas procesuālās darbības. Ap četriem pēcpusdienā kāds grabinājies gar viņas biroja durvīm Ventspilī, Talsu ielā. G. Grasmane pavērusi durvis, un tai mirklī kāds vīrietis iebāzis durvju spraugā kāju, lai tās nevarētu aizvērt. Viņai deguna galā esot novicināts tiesas lēmums par kratīšanas izdarīšanu, nelūgtās personas ielauzušās telpā, sākušas viņu grūst iekšā dziļāk koridorā. «Ienāca vairāki vīrieši un viena sieviete. Un, kad es jautāju, kas viņi ir, ko viņi vēlas, es tiku rupji pastumta malā,» tiesā atminējās G. Grasmane. Jau vēlāk noskaidrojies, ka ienācējus vadījis prokurors Andis Mežsargs. Kratītāji esot izņēmuši daudz dažādu dokumentu un priekšmetu, ieskaitot viņas personīgo naudu, kura stāvējusi uz galda, ietīta plastmasas maisiņā. «Tika izņemts dators, uz kura atradās (kravu) pārkraušanas (uzskaites) programma. Tas ir, dators, uz kura es strādāju. Un tika vēl izņemts pēc Mežsarga kunga norādes procesors, kurš atradās zem mana galda, kuru es izmantoju kā radio paliktni. Un kā jau es tad teicu un ne vienu reizi vien pratināšanās esmu teikusi, ka es uz šā datora neesmu strādājusi. To, kādu informāciju saturēja tas dators – es nevaru par to atbildēt,» skaidroja lieciniece.
Kratīšana ilgusi līdz vienpadsmitiem naktī, un pēc tam naktī tā turpinājusies pie G. Grasmanes mājās. Lieciniece atklāja, ka prokuratūrā viņa pratināta 20 reizes un pēdē jā pratināšana notikusi 2011. gada 29. oktobrī.
Politisks process
Uz prokurora Jāņa Ilstera jautājumu, vai G. Grasmane pazīst A. Lembergu, lieciniece atbildēja: «Es zinu, ka viņš ir mūsu pilsētas mērs. Es esmu redzējusi viņu pilsētas svētkos uzstājamies, esmu redzējusi Jūras svētkos uzstājamies, bet nekad nekādu personīgu kontaktu mums nav bijis.»
Uz prokurora jautājumu, vai G. Grasmane ir «sagatavojusi kādus maksājuma uzdevumus attiecībā uz politiskām partijām vai to saistītiem cilvēkiem», viņa atbildēja: «Es maksājuma uzdevumus negatavoju!»
A. Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš tiesai vaicāja: «Vai mēs šajā kriminālprocesā tiesājam politiskās partijas? Kāds sakars (tiesā izskatāmajai krimināllietai ar) politiskām partijām? Tas, ka process ir politisks, es saprotu! Visi to zina! Bet kāds sakars (politiskajām partijām) ar apsūdzī bu?» Tiesa aicināja pārtraukt uzplaiksnījušo strīdu starp prokuro riem un advokātu.
Nav melnās kases
Uzsākot liecinieces pratināšanu, R. Krastiņš pievērsās apsūdzībā minētajiem apgalvojumiem un vaicāja: «Vispār jūs esat izsaukta šinī kriminālprocesā, kā to pieteikuši prokurori, kā lieciniece epizodē par kukuļa izspiešanu no SIA Puses dalībniekiem. Sakiet, vai jums vispār kaut kas ir zināms par to, ka Aivars Lembergs vai kāda cita persona būtu izspiedusi kukuli no SIA Puses dalībniekiem?» G. Grasmane atbildēja: «Nē, man nav nekas zināms. Es esmu vienkārši tehnisks darbinieks šajās kompānijās bijusi un ar mani neviens tādā informācijā par kukuļiem vai par dividendēm arī nav dalījies.» Pratināšanā noskaidrojās, ka divdesmit pratināšanas reizēs prokurori G. Grasmanei tā arī nav pavaicājuši, ko viņa zina par SIA Puses kapitāla daļu izspiešanu.
A. Lembergs lieciniecei uzdeva tiešu jautājumu: «Vai jūs esat bijusi un vai jūs arī tagad esat mana, Aivara Lemberga, kasiere?» G. Grasmane atbildēja: «Lemberga kungs, es nekad neesmu bijusi nevienam nekur kasiere. Tajā skaitā arī jums!»
Līdzīgi uz jautājumu, «vai jūs esat nesusi manā uzdevumā naudu politiskajām partijām vai politiķiem», tika saņemta atbilde: «Nekad, ne jūsu uzdevumā, ne arī kāda cita.».