Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Kultūra \ Personības

Gunārs Placēns rīt pārkāps savas dzīves 90 gadu slieksni

BEZ DUBLIERA. «Man nekad nevienā lomā nav bijis dubliera, un manis dēļ nekad neviena izrāde nav bijusi atcelta. Divas reizes esmu spēlējis ar plaušu karsoni. Bet aktieris jau tāds ir – kā iziet uz skatuves, tā slimību vairs nejūt, un viņš iet kā hipodroma zirgs,» saka tautā mīlētais skatuves mākslinieks Gunārs Placēns, uzsverot, ka tā ir joprojām. «Protams! Un gadiem nav nozīmes» © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

3.lapa

Kādu jaunu lomu

Kad mūsu tikšanās noslēgumā jautāju jubilāram, vai kāda loma ir palikusi nenospēlēta, Gunārs Placēns uz mirkli aizdomājas un tad atzīst, ka jaunībā sapņojis spēlēt mīlētājus, varoņlomas. «Un es arī esmu spēlējis - gan Edgaru Ugunī, gan Krustiņu Pazudušajā dēlā. Arī studējot Teātra institūtā, spēlēju... paga', kuru mīlētāju? Redzi, atmiņa ieklemmējās. Nu labi, nav svarīgi, bet es atceros, ka par to dabūju divnieku un mani gandrīz atskaitīja no studijām. Vienīgais, ko man vēl būtu gribējies - filmā nospēlēt kādu komisku personāžu. Man ir foršas epizodes daudzās filmās, bet tādu lielu lomu nav,» aktieris secina. Un uz jautājumu, ko viņam apaļajā jubilejā novēlēt, nesaka vis, ka veselību. Kādu jaunu lomu vēl ļoti gribētos.

Gunārs PLACĒNS

- Dailes teātra aktieris (kopš 1951. gada)

- Dzimis 1927. gada 31. augustā Madonas rajona Sausnējas pagasta Zemturu mājās

- Izglītība: Sausnējas pamatskola, Vestienas lauksaimniecības un lopkopības skola, Vecbebru biškopības un dārzkopības tehnikums, LPSR Valsts Teātra institūts (1951)

- Rīgas Kinostudijā filmējies no 1958. gada

- Spēlējis 35 filmās, Dailes teātrī nospēlējis ap 150 lomu, nozīmīgākās: Šveiks J. Hašeka Šveiks (1961), Dons Heromo R. Šeridana Atjautīgā aukle (1974), Doktors Votsons A. Konana Doila Šerlokss Holmss (1979), Sančo Pansa M. de Servantesa Dons Kihots (1984)

- Šīs sezonas repertuāra lomas: Reinis Ē. Hānberga lugā Ērtas dzīvošanas mirklīši (rež. K. Auškāps) un Pulkvedis K. Kīzija traģikomēdijā Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (rež. A. Morfovs, Bulgārija)

- Spēlē RaCoco teātra izrādē Septiņi vecpuiši (rež. I. Lūsis)

- Apbalvojumi: Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1971), Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums (1977), IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2011), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljona komandiera 1. pakāpes goda zīme (2015)

- Uzņemts Teātra Zelta fondā (2012)

- Precējies (23.12.2011.). Līdz kāzām ar savu mīļoto sievieti Rutu Bāganti bija kopā jau 15 gadus. Abi satikušies Dailes teātra Vecgada ballē

- Aktiera radošais mūžs aprakstīts Gunnara Treimaņa grāmatā No Šveika līdz viņa majestātei ķeizaram Francim Jozefam (Madris, 2006)