Albuma apskats: “Varang Nord” – “Mygla”
Daugavpiliešu folk- un vikingmetālisti “Varang Nord” ir sava ceļa gājēji un dara to varen veiksmīgi – jāatgādina, ka viņi ir vienīgie Latvijas pārstāvji, kuri vinnējuši Vācijā notiekošā metālfestivāla “Wacken Open Air” konkursā (tas notika 2019. gadā). 5. decembrī ar koncertu dzimtajā Daugavpilī “varangi” svētīja sava sestā studijas albuma izdošanu.
“Albums “Mygla” iezīmē jaunu posmu grupas skanējumā - smagāks, tehniskāks un melodiskāks nekā jebkad iepriekš, tas sapludina “pagan folk”, “death metal” un melodiskā metāla elementus,” informē paši daugavpilieši. “Albuma dziesmās skan ledus un uguns, dievu dusmas un cilvēka gars. Tās stāsta par senču lepnumu, par kaujām, kas neatstāj uzvarētājus, par ticību, ko nevar salauzt.”
Grupas “Varang Nord” oficiālais dibināšanas gads ir 2014., taču pirms tam šīs blices kodols spēlēja ar nosaukumu “Balaguri” (2004 - 2009) un pat izdeva divus albumus krievu valodā. “Varang Nord” diskogrāfijā ir pieci albumi - “Fire Of The North” (2014), “Master Of The Forest (2015), “Call Of Battle” (2017), “Pārķiuņa Uomurs” (2021) un EP “Veļi” (2023), bet šobrīd dots starts jaunā diska gaitām, kas Rīgā tiks svētīts ar koncertu 17. janvārī klubā “Melnā Piektdiena”.
“Varang Nord” līderis visus šos gadus ir vokālists/ģitārists Maksims Popovs, kuram asistē harizmātiskā akordeoniste Jeļena Kaļniša, bet pārējie mēdz mainīties. “Mygla” iespēlējušo sarakstā ir ģitārists Valērijs Solovjovs (sastāvā iekļāvies tikai 2024. gadā), kā arī bundzinieki Ņikita Kobcevs (no 2023. gada) un Vjačeslavs Janens (viņš gan “varangos” ir jau kādus astoņus gadus), bet, kurš šobrīd spēlē basģitāru, pat nav īsti skaidrs - koncertos mēdz piepalīdzēt Sergejs Karševs jeb Serhio no “Preternatural”.
Aizpērn notika traģisks negadījums, kas tikai laimīgā kārtā beidzās relatīvi veiksmīgi - 2024. gada 1. jūnijā Jeļenai Kaļnišai Daugavpilī tika uzbraukts, un viņu komā aiztransportēja uz Rīgu, kur Jeļena pārcieta operāciju, apbrīnojami ātri atveseļojās un drīz vien atkal kāpa uz skatuves ar smago instrumentu plecos. 2024. gadā “VN” uzstājās “Wacken Open Air”, kā arī sarīkoja apjomīgu koncertturneju pa Baltijas valstīm, arī pērn ik pa laikam bija manāmi kādā pasākumā. “Mygla” dod iemeslu jauniem koncertiem - bez jau minētās uzstāšanās Rīgā, kur iesildītāju lomā būs spēcīgā modernmetālistu grupa “Morphide”, “Varang Nord” kalendārā vēl šobrīd ierakstīts koncerts 16. februārī Viļņā.
Ar katru jaunu albumu “Varang Nord” kļūst nobriedušāki, profesionālāki, kvalitatīvāki un - labāki. Ja tituldziesmu varētu vēlēties arī veiksmīgāku, tad jau albuma otrais gabals “Ašņa ausma” demonstrē, ka “varangi” atkal sagatavojuši ļoti spēcīgu darbu, un arī turpinājums nepieviļ. “Modu dīvs”, “Shrooms” (kopā ar laikam tikai Maksimam vien zināmo Alex Under), arī “Pūrs”, dramatiskā “Vylku bors” u.c. - tās visas ir teicamas dziesmas. Taču pats, pats labākais gabals meklējams pašās, pašās beigās - kā Nr.10 albumā ievietotais “Ziemeļu uguns”.
Nedaudz neizpratni rada dziesmas ar viesmūziķu piesaisti. Ja “Trokais pļāgurs” ar dažādos latgaliešu smagā roka kolektīvos manīto Jāni Drēģeri un viņa pauermetālisko vokālu vēl būtu ieskaitāma un pieņemama, tad “Dīvu laiks” ar Lesley Knife no gomeļiešu “Gods Tower” pie mikrofona tieši šī vīra dēļ krīt ārā no konteksta. Nu labi, kaimiņu būšana …
Vai “Mygla” tiešām ir smagākais, tehniskākais un melodiskākais grupas albums, kā to sludina paši “varangi”, ir jāšaubās, taču superīgas ģitāru solopartijas gan šajā lieldarbā ir vairāk nekā jebkad iepriekš. Savukārt akordeons - tas vienmēr “Varang Nord” skanējumā ir bijis lielisks, tas ir šīs grupas zīmols. Patiess prieks, ka Jeļena Kalniša joprojām var spēlēt ar pilnu atdevi un enerģiju.
