Albuma apskats: “Yomi” – “In The Shade Of A Camphor Tree”
Grupa “Yomi” ir ļoti īpatnējs veidojums pašmāju metālmūzikā: tā izpilda japāņu folkmetālu, savā mūzikā apvienojot “black & death metal” rifus ar tradicionālajām japāņu melodijām un stāstot par Senās Japānas vēsturi un mītiskiem varoņiem. Un arī uz skatuves šie mūziķi kāpj atbilstošos tērpos, proti, kimono.
Grupa “Yomi” izveidota 2013. gadā, un kopš tiem laikiem nemainīgi tās priekšplānā ir mūziķis ar skatuves vārdu Khurr (vokāls, tautiskie instrumenti). Pārējie - Tom un Anton (ģitāras), Misha (bass) un Andrey (bungas). Lai gan izvēlētā tematika ir neparasta, grupa savā kontā ieskaitījusi jau četrus studijas albumus - “Age Of Gods” (2015), “Genpei” (2016), “Land Of The Rising Sun” (2018) un tagad “In The Shade Of A Camphor Tree”, kas vēsta par Japānu 14. gadsimtā, kad vara bija nonākusi militāristu jeb bakufu rokās, bet kādreizējais imperators Go-Daigo to centies atkal atgūt.
Diez vai klausītāji īpaši centīsies iedziļināties japāņu monarhijas likstās un ķibelēs (protams, atskaitot pašus “Yomi” un viņu uzticamākos pielūdzējus), tāpēc droši vien labāk šim materiālam pievērsties tikai no muzikālā viedokļa. “In The Shade Of A Camphor Tree” ir pilnvērtīgs konceptuālais albums ar 12 kompozīcijām, ieskaitot ievadu (“Golden Dawn”) un noslēgumu (“Silver Dusk”). Lai nemulsina izdevēji “Hachiman Records” - tas ir pašu daugavpiliešu leibls, kas laidis klajā tikai šo albumu. Apsveicami un daļēji pat apbrīnojami, ka “Yomi” ar tādu apņēmību un stūrgalvību turas pie sevis izvēlētā ceļa, lai gan Latvijā un it īpaši Latgalē atrast dzirdīgas ausis japāņu folkmetālam nav viegli, bet nekas - vīri spēlē to, ko vēlas!
No eksotikas viedokļa uzsvars uz japāņu tradicionālajiem folkmūzikas instrumentiem (šķiet, galvenais varētu būt šakuhači - mūziķi Bandcamp vietnē un arī citur nav atšifrējuši, ko izmantojuši ierakstos), protams, ir interesants, taču brīžiem to dominance kļūst mazliet traucējoša. Ja mums ierastie “stroķi” un japāņu jokainie mūzikas spēlējamie viens otru papildina, tad sanāk tik uzteicami gabali kā “The Last Arrow”, kur īpaši izceļas soloģitāra, bass un arī pūšamais instruments, vai “Kasagi”, “Fire, Flood, Storm” (te laikam dzirdams šamisenu) u.tml., ja Uzlecošās Saules zemes tradīciju slavināšanai tiek dota priekšroka, tad rodas tik neklausāmi veidojumi kā, piemēram, “Oedo Nihonbashi” un vēl pāris tam līdzvērtīgi skaņdarbi.
Lai gan “Yomi” iepriekšējie albumi šķita nedaudz veiksmīgāki - to apliecina arī šīs grupas daiļrades pārzinātāji, kopumā “kampara koks” vērtējams ar plus zīmi, taču vairāk par dažām reizēm to diez vai gribēsies noklausīties. Bet vēl labāk šo programmu skatīt dzīvajā.
