Ja savulaik smagmūzikas grupas sevi pieteica tikai un vienīgi angliski un iespējami nāvīgāk un līķīgāk, tad pēdējos gados parādījušies tādu latvisku nosaukumu kolektīvi kā “Asinis”, “Grunts”, “Stabs”, “Grab” u.c. Arī “Uguns” jeb, pēc pašu piedāvātā, “vokāli instrumentālais “evil rock’n’roll” ansamblis “Uguns”.”
Grupas “Uguns” pirmsākumi meklējami 2020. gadā, kad tās līderis Guntis Kursišs uzsāka darbošanos blekmetāla nišā, bet vēl nebija atradis domubiedrus un uzstājās viens pats. Pašreizējais sastāvs ir mazliet kuplāks, proti, tas ir trīskāršojies: vokālists/ģitārists Guntis Kursišs (iepriekš manīts grupā “So Lucid Electric Feel”, spēlē arī grupās “Līgas pH3” un “Pilskalns”), basists Mārtiņš Skuja (“Deodium”, “Vemma”) un bundzinieks Artūrs Jurjāns (ex-“Skyforger”, ex-“Vemma”, ex-“U-13”). Pieraksta vieta - Sigulda/Rīga, stilistiskā ievirze - it kā “evil rock’n’roll”, taču nav tālu no blekmetāla, savā mūzikā “slavina tumsu, spēku un skaistumu”.
Pirmais grupas koncerts pilnā sastāvā notika 2023. gada 14. aprīlī Vagonu zālē, festivālā “Filthy Hangout”, bet šobrīd “Uguns” jau ir koncertējuši daudzos festivālos un koncertos pie mums, kā arī pabijuši Lietuvā un Igaunijā. Ir gadījies redzēt šo grupu darbībā un jāatzīst, ka “Uguns” priekšnesumi vienmēr ir atmiņā paliekoši, enerģiski un ar pilnu atdevi. Un vēl ar to, ka mutes platumā dziedot ar Kursišu varētu sacensties varbūt vienīgi Miks Džegers…
Albumā “Cirvis” iekļauti astoņi skaņdarbi - gan latviski, gan angliski. Stilistiski - tīrs blekmetāls. Lielākā bēda - Kursišs acīmredzot tik ļoti vēlējies izklausīties “true black”, ka ieraksts skan kā norvēģu blekmetāla klasiķu 80. gadu otrās puses demoieraksti (vai arī kā pie mums kāpņu telpā uz kasešnieka rakstīts…), bet šī gadsimta šajā desmitgadē tas vairs īsti neiet cauri. Ja pie šīs pagrabskaņas pierod, tad, protams, var klausīties un bez lieliem sirdsēstiem, taču sākotnējais iespaids ir nogalinošs.
Ja nu vēl par negatīvo, tad vajadzēja tomēr pieturēties pie dzimtās valodas, jo tajā izpildītie skaņdarbi ir krietni veiksmīgāki, turklāt Kursišam piemīt trumpis, kāds ir reti kuram blekmetālistam - viņa dziedāto var saprast, neskatoties uz to, ka Guntis dzied/kliedz uz vokāla spēka galējā izsīkuma robežas. Līdz ar to arī izvēlēties par albuma ievadošo (un tātad ievelkošo) gabalu “Light Within” diez vai bija pareizs lēmums.
Taču kopumā “Cirvis” atstāj ļoti labu iespaidu - tādi latviski blekmetāliski gabali kā “Gaujas senlejā” un arī “Senču spēks” vispār pelnījuši piecas balles no piecām! Nav ne vainas arī “Bestial”, “Cilvēkam būt” un vēl pāris dziesmām. Par Kursiša pirmatnējā cilvēka cienīgo mežonīgo vokālu jau minēts, bet vēl noteikti jāuzteic arī Artūrs Jurjāns - ne velti šis puisis ilgus gadus pavadījis aiz sitamo instrumentu krāvuma “Skyforger” rindās! Rezumējot: “Uguns” albums ir stabils kandidāts uz 2025. gada latvju metālmūzikas labākās debijas titulu.