Jauni atklājumi par seno Pompeju arheologiem dod cerības atklāt nezināmo

Gandrīz 2000 gadus pēc postoša vulkāna izvirduma Pompejā, kas iznīcināja un apraka plaukstošu romiešu pilsētu, pētnieki pievēršas jaunajai digitālās arheoloģijas tehnikai, lai atklātu "pazudušo Pompeju", ziņo CNN.

Vezuvs izvirda 79. gadā pēc Kristus, pārklājot Pompejus ar biezu izkusušu iežu, pelnu un gružu slāni. Daži iedzīvotāji aizbēga, bet citi gāja bojā, iesprostoti vulkāniskajā materiālā. Spokainās drupas arheologi pēta jau kopš 1748. gada.

Izrakumi ir atklājuši zem pelniem paslēptās ēkas un artefaktus, krāsainas dekoratīvo fresku paliekas un pilsētas iedzīvotāju spokainas mirstīgās atliekas.

Taču ne visas arhitektūras struktūras Pompejos ir saglabājušās, atstājot pētniekiem neatbildētus jautājumus par ikdienas dzīvi senajā Itālijas dienvidu pilsētā.

Tagad sarežģīta tālizpētes tehnoloģiju, tuvplāna fotografēšanas un labu, vecmodīgu arheoloģisko metožu kombinācija palīdz pētniekiem atrast kādreiz slēptas norādes, atklājot laika gaitā zudušās Pompejas iezīmes, piemēram, torņus, bagātības un varas simbolus, kas, iespējams, kādreiz veidoja pilsētas ainavu.

"Rekonstruējot zudušās arhitektūras elementus, mēs iegūstam niansētāku un vēsturiski precīzāku izpratni par seno pilsētu un dzīvi tajā," sacīja pētījuma līdzautore Dr. Susanne Muta, Berlīnes Humbolta universitātes Arheoloģijas institūta profesore.

Atklājumi un digitālās rekonstrukcijas, kas iegūtas projekta “Pompeii Reset” ietvaros un nesen publicētas žurnālā “E-Journal of the Excavations of Pompeii”, varētu pat mainīt mūsu priekšstatu par senās Pompejas panorāmu.

Pompejas Arheoloģiskais parks izrādīja interesi un sadarbojās ar Humbolta Universitāti, kurai ir arheoloģijas nodaļa ar spēcīgu digitālo fokusu, kas ietver tādus iepriekšējos projektus kā senās Romas foruma digitālā rekonstrukcija.

Projekta komanda izmanto tādas metodes kā gaismas detekcijas un attāluma mērīšanas skenēšanu un fotografēšana, lai dokumentētu Pompejas ēku paliekas un izveidotu 3D modeļus. Pēc tam pētnieki izmanto skenēšanas laikā atklātās norādes, piemēram, caurumus, kas liecina par trūkstošām struktūrām, lai veiktu digitālas rekonstrukcijas par to, kā struktūras varētu būt izskatījušās pirms izvirduma.

Kad izrakumi sākās 18. gadsimta vidū, viss zem pelnu slāņa joprojām bija saglabājies, bet augšējie stāvi bija sabrukuši un pazuduši.

Par šiem trūkstošajiem augšējiem stāviem nebija intereses, jo tika uzskatīts, ka tie bija vienkāršas dzīvojamās telpas Pompeju vergiem un nabadzīgākiem iedzīvotājiem, sacīja Muts. “Daudzus gadsimtus izrakumi Pompejos vairāk koncentrējās uz vērtīgu statuju un sienu gleznojumu atrašanu,” viņa atzīmēja.

Taču atjaunotā interese radās no vēlmes izprast vienkāršo pilsoņu ikdienas dzīvi, viņa piebilda. “Šajā procesā ir atklāts, ka Pompeju turīgākie iedzīvotāji izmantoja arī istabas augšējos stāvos, jo tur ir atrastas bagātīgāku mēbeļu pēdas.”

Vienā pirmā stāva telpā atradās monumentālas akmens kāpnes, kas veda uz otro stāvu. Iespiedumi uz sienām kāpņu augšpusē liecināja par iespējamiem pierādījumiem, ka trūkstošajā augšējā stāvā pastāvēja otrās no koka izgatavotas kāpnes, kas veda vēl augstāk uz trešo stāvu.

Casa del Tiaso bija viena no Pompeju greznākajām mājām un, iespējams, piederēja ietekmīgai ģimenei, sacīja viens no iesaistītajiem pētniekiem.
Tajā atradās lielas, dekoratīvas banketu zāles, no kurām viena veda uz dārza pagalmu, bet otra - uz privātu termālo vannu kompleksu, atzīmēja Muta.

Tajā laikā lielajās lauku villās ārpus pilsētas mūriem bija torņi, kurus izmantoja banketu rīkošanai un grandiozu skatu baudīšanai.

Romiešu rakstnieks Plīnijs Jaunākais aprakstīja šādu torni savā lauku villā, kur viņš varēja baudīt saullēktu un saulrietu, skaidroja Muta. Leģenda vēsta, ka Romas imperators Nerons vēroja Romas degšanu no torņa Mecenātu dārzos.

“Unikālie atradumi Casa del Tiaso tagad liek mums domāt, ka šādi torņi pastāvēja arī pilsētās kā bagātas dzīvojamās arhitektūras elements, kas centās atdarināt krāšņo villu arhitektūru un ar kuru māju īpašnieks vēlējās no tālienes pārstāvēt savu sociālo statusu,” sacīja Muta.

Casa del Tiaso īpašnieks, iespējams, rīkoja banketus ar viesiem torņa augšējā stāvā, baudot skatu uz pilsētu un Neapoles līci, viņa piebilda.

Tornis, iespējams, tika izmantots arī zvaigžņu novērošanai nakts debesīs. Astroloģija bija populāra romiešu sabiedrībā, lai gan vairāki imperatori mēģināja to aizliegt, atzīmēja Cuhtrīgels.