SARUNA ar amerikāņu rakstnieku Džefu Kinniju

Vēsture klusē, ko par to domā Ziemassvētku vecītis. Fakts tomēr ir tāds, ka slavenais Diary of A Wimpy Kid, ko latviski pazīstam kā Grega dienasgrāmatu, autors decembrī viesojās Rīgā, bet Grega dienasgrāmatas jau vairākus gadus ir viena no kārotākajām dāvanām Ziemassvētkos. Vecākiem par brīnumu to lasa pat puikas, kas nelasa vispār. Pedagogiem, protams, tā ir problēma, jo jaunie cilvēki lasa Džefu Kinniju, bet nelasa Jaunsudrabiņu. Tomēr reālisti piebilst – labi, ka lasa vispār.

– Kā nonācāt pie Grega dienasgrāmatas?

– Patiesībā es sapņoju kļūt par avīžu komiksu autoru. Tas bija mans zelta sapnis. Es vairākus gadus pūlējos, to īstenojot, tomēr viss beidzās ar neveiksmi. Sapratu, lai gūtu panākumus šajā jomā, man jāiet cits ceļš. Un tad es radīju šo varoni. Viņu nevarēja ielikt rāmīti, un vajadzēja izveidot dienasgrāmatas formu. Tā arī Gregs piedzima.

– Esmu lasījis, ka ilgu laiku Gregs dzīvoja internetā un tikai tad kļuva par grāmatu varoni. Kā tas notika?

– Jā, tā bija, Gregs dzīvoja internetā, bet es par to īpaši nepriecājos, jo vienmēr esmu gribējis, lai viņš būtu grāmatās. Es viņu ieliku internetā vienīgi tāpēc, lai motivētu pats sevi rakstīt. Man izveidojās sava stabila auditorija, kas to lasīja jau pietiekami ilgi. Viņi palīdzēja fokusēties uz galveno. Es šādi darbojos gandrīz pusotru gadu. Katru dienu liku jaunus materiālus – apmēram tāpat kā blogā. Galu galā sagaidīju, ka šis darbs kļūst par grāmatu.

– Vai tā bija jūsu iniciatīva vai izdevēji jūs pamanīja un nāca ar priekšlikumu?

– Es pats. 2006. gadā savācu sava darba paraugus un devos uz Ņujorkas komiksu izdevniecību. Tur arī viss notika – redaktors, kurš pētīja, ko esmu paveicis, un viss pārējais.

– Kā jūs raksturotu savu dienasgrāmatu varoni Gregu?

– Es domāju, ka Gregs ir tāds vidusmēra puisis. Tāds pats kā visi citi. Viņš ir iecentrējies pats sevī, pieļauj dažādas muļķīgas kļūdas, dzīvo pats savā pasaulē. Es domāju, ka tas ir ļoti tipiski viņa vecuma bērniem. Gregs vēl pagaidām nav izveidojies kā personība. Viņš vēl ir tikai pusceļā.

– Bet kāpēc daudziem maziem puikām Gregs tik ļoti patīk? Arī pie mums Latvijā. Viņi apgalvo, ka Gregs ir super, un prasa vēl grāmatas par Gregu.

– Mani pašu tas nedaudz pārsteidz. Varbūt viņš ir nedaudz smieklīgs, varbūt nedaudz dumpiniecisks. Nezinu. Tas nav nekas pārdabisks. Varbūt bērni redz Gregā paši sevi un jūtas nedaudz labāki par Gregu.

– Bet kā jūs pats? Vai jūsu bērnība ir Grega bērnība?

– Manī ir daudz no Grega. Ļoti daudz. Patiesībā Gregs ir mana labākā daļa. Domāju, ka viņš uzsver tās īpašības, kas bija man.

– Mums Latvijā ir tā pati problēma, kas citur. Mazie puiši negrib lasīt grāmatas vispār. Viņi sēž pie datoriem, dzīvo internetā. Skolotāji, vecāki un visa sabiedrība kopumā nespēj tikt skaidrībā, kā piespiest viņus sākt lasīt.

– Tā tiešām ir problēma it visur pasaulē. Sevišķi zēniem, kuri ir slinki lasītāji. Tiešām zēnus ir daudz grūtāk piedabūt lasīt. Es domāju, ka šādas grāmatas palīdz bērnus iesaistīt lasīšanā. Tās ir viegli izlasīt, un, kad viņi ar tām tiek galā, tad sajūtas daudz veiksmīgāki, un tas rada jaunus izaicinājumus lasīšanas jomā.

– Kā jūs domājat, kur slēpjas nelasīšanas sakne? Vai klasiskās grāmatas ir pārāk garlaicīgas?

– Tā varētu būt, ka reizēm klasiskās grāmatas ir garlaicīgas. Ziniet, mani bērni lasa grāmatas, kas ir uzrakstītas pirms piecdesmit gadiem. Viņiem tas ir ļoti liels laika posms. Tas rada izjūtu, ka šo grāmatu valoda ir viņiem nesaprotama – pārāk pieaugusi. Domāju, ka bērniem nepieciešams kas aizraujošāks. Kaut kas tāds, kas runā viņu valodā.

– Vai nav arī tā, ka dzīve ir ļoti mainījusies. Bērni nudien nesaprot daudz jēdzienu, kas varbūt bija populāri pirms piecdesmit gadiem, bet tagad sen zuduši un vajag vārdnīcu, lai tos izskaidrotu.

– Jā, tā ir vēl viena lieta, kas neveicina lasīšanu. Īpaši jau īstā klasika, kurai ir jau vairāk nekā simt gadu, šajā ziņā ir bērniem sarežģīta, valoda visu laiku mainās.

– Mums ir visi šie gadžeti, kas ir ļoti dinamiski un vizuāli pievilcīgi. Bet grāmata ir un paliek grāmata.

– Patiesībā jau arī grāmata ir ļoti liels tehnoloģisks izgudrojums. To var paņemt rokās, šķirstīt, apskatīt, lasīt, iedot saviem draugiem. Es domāju, ka grāmatas ir lieliskas un tās vajag lasīt, bet tas ir jāpasaka saprotami bērniem.

– Es reizēm saku – ja nelasīsi, tad nekad nekļūsi bagāts un veiksmīgs.

– Tā tas tiešam ir. Tu nekad neko nesasniegsi dzīvē, nebūsi bagāts, ja nelasīsi grāmatas.

– Kas jūsu grāmatās rodas vispirms – teksti vai zīmējumi?

– Vispirms ir kāds joks, kas man iešaujas prātā. Tad es uzrakstu tekstu, bet pēc tam zīmēju attiecīgos zīmējumus. Tā tas virzās uz priekšu.

– Ko jums personiski dod tas, ka jūsu grāmatas tulko visur?

– Vispirms jau to, ka es ļoti daudz pārvietojos. Ceļot ir kļuvis par manu dzīves stilu. Es satieku bērnus, kuriem manas grāmatas patīk, un tas dod spēku. Piemēram, Ķīnā man bija tikšanās ar mediju pārstāvjiem, kāda kundze teica, ka viņas bērnībā bijis daudz pelēcības un liels akadēmisku grāmatu spiediens. Manas grāmatas esot viņai pavērušas logu uz bērnību, kuras viņai tā īsti nemaz nav bijis. Rumānijā ļoti daudz bērnu ir kļuvuši par grāmatu lasītājiem, pateicoties tieši manām grāmatām. Pasaule atklāj, ka esam ļoti dažādi, bet vienlaikus ļoti līdzīgi.

– Līdzās Grega dienasgrāmatas rakstīšanai jūs veidojat kādu interneta vietni bērniem. Pastāstiet par to.

– Es sadarbojos ar Poptropica. Tā ir tāda virtuāla pasaule bērniem, kas pastāv jau pietiekami ilgu laiku. Tā ir veidota pēc salu principa. Bērni var doties no saliņas uz saliņu un darīt tur dažādas lietas. Katra sala ir kā atsevišķs stāsts, tajā slēpjas kāda mīkla, noslēpums. Dažreiz šie stāsti ir ar izglītojošu nozīmi, citreiz tie domāti vienkārši izklaidei. Es domāju, tā ir lieliska vietne bērniem, kur viņi var pavadīt savu laiku un uzzināt daudz jauna.

– Bet ko jūs sakāt par tiem viedokļiem, kas apgalvo – bērni pārāk daudz laika pavada internetā. Viņi negrib lasīt grāmatas.

– Es domāju, starp šīm divām pretējām lietām ir jāuzceļ tilts. Es daudz strādāju, lai to izdarītu.

– Varbūt arī bērnu grāmatām jākļūst interaktīvākām?

– Nezinu, vai ar to kas būs līdzēts. Ja piedāvāsiet bērnam divus apps: viens no tiem būs spēle, bet otrs – grāmata, varu derēt, ka bērni izvēlēsies spēli, nevis grāmatu. Tās taču ir daudz krāsainākas un interaktīvākas. Tieši tāpēc tā ir ļoti svarīga lieta – ielikt bērnam rokā nevis kādu spēļu ierīci, bet grāmatu. Tajā stāstītajiem stāstiem noteikti ir jākļūst pievilcīgākiem un interesantākiem.

– Mums Latvijā komiksu kultūra nav populāra. Man šķiet – joprojām vienīgais, ko cilvēki kaut cik zina, ir vecais Vilhelma Buša Makss un Morics, kuram jau ir 150 gadu. Kāpēc Amerikā komiksi ir tik populāri?

– Ja godīgi, nemaz nezinu, vai tie ir tik populāri, kā citur domā...

– Bet, vienalga, tie ir daļa no kultūras.

– Manuprāt, tomēr diezgan maz ir tādu cilvēku, kas tiešām lasa komiksus un regulāri pērk komiksu grāmatas. Domāju, ka tas, kas akcentē komiksu kā kultūras sastāvdaļu un rada viedokli par to popularitāti, ir kino. Neskaitāmas lieliskas filmas ir tapušas, balstoties uz komiksu grāmatām. Par to jau arī nav jābrīnās, jo komikss ir iespēja izcili izstāstīt kādu stāstu. Tomēr tas nebūt nav tipiski, jūs neatradīsiet daudz bērnu, kas lasa komiksu grāmatas.

– Jā, man šķiet, ka Latvijā gandrīz visi uzskata – amerikāņi lasa komiksus.

– Nav tiesa, tas radies filmu iespaidā.

– Bet tomēr – kur slēpjas komiksu maģiskā pievilcība?

– Tas ir jautājums, kas prasa ļoti plašu un komplicētu atbildi. Man šķiet, ka pamatā cilvēki pasauli uztver vizuāli. Redziet, es te tagad uzzīmēju uz papīra dažas svītras. (Zīmē.) Vai varat pateikt, kāda komiksa varonis tas ir?

– Varat pat neprasīt, es nezinu!

– Tā ir. Bet Amerikā katrs bērns jums pateiks, kā sauc šo varoni, jo katram ir kaut kas savs un ļoti raksturīgs. Te arī slēpjas atbilde. Ir liela atšķirība starp zīmējumu, kur valda krāsas un daudz detaļu. Komiksu zīmēšana prasa vienkāršību. Dažas līnijas izstāsta visu. Tām ir jābūt ļoti spēcīgām, lai spētu izstāstīt stāstu.

– Kāpēc jūs pats gribējāt kļūt par komiksu mākslinieku?

– Tētis mani iepazīstināja ar komiksu pasauli. Viņš pirka man Donaldu Daku un Tēvoci Skrudžu. Es toreiz mēģināju uzzīmēt viņam savus komiksus, tēti tas ļoti iepriecināja. Bet nopietni par komiksu zīmēšanu es sāku interesēties daudz vēlāk. Turklāt man patika pierakstīt tādus īsus jokus. Tas viss kopā arī noteica manus mēģinājumus pievērsties komiksiem.

– Kas ir tas, ko teiksiet latviešu mazajiem lasītājiem, kuri jūs gaida ar lielu nepacietību?

– Vispirms jau lielu paldies. Esmu pateicīgs, ka manas grāmatas lasa, un nemaz nav tik vienkārši aizbraukt uz svešu vietu un tikties ar bērniem, par kuriem nekad nezini, ko viņi prasīs, bet jebkurā gadījumā esmu laimīgs, ka viņi lasa.

Džefs Kinnijs

• Vēlējies kļūt par laikraksta komiksu mākslinieku

• Radījis grāmatu sēriju, ko Latvijā pazīstam kā Grega dienasgrāmatu. Tā kļuvusi par starptautisku bestselleru, kas tulkots neskaitāmās pasaules valodās un izdots miljonu tirāžās

• Jau vairākus gadus Grega dienasgrāmata ir viena no visvairāk pirktajām grāmatām Latvijā. Bērni to uzskata par ļoti aizraujošu lasāmvielu

• Veido bērnu pasauli populārajā interneta vietnē poptropica.com

• Grega dienasgrāmatu varoņi ASV ir kļuvuši par filmu un animācijas filmu varoņiem