Kultūra

2.feb
Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Viesturs Kairišs iestudējis angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra lugu "Sapnis vasaras naktī", aģentūru LETA informēja teātra pārstāve Agnese Vārpiņa.
31.jan
Režisors un producents Matīss Kaža Latvijas Nacionālajā teātrī iestudē izrādi "Nacionālais kanāls", aģentūru LETA informēja teātra pārstāve Baiba Tilhena.
30.jan
Dziesmu un deju svētku starpsvētku pasākuma norisei Salaspilī trūkstošo finansējumu 30 000 eiro apmērā nodrošinās Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
30.jan
Rietumu Bankas galerijā ir atklāta izstāde “Ludolfs Liberts Rietumu Bankas kolekcijā”. Izstādē ir eksponēti vairāki desmiti izcilā latviešu mākslinieka gleznu no Rietumu Bankas mākslas kolekcijas, tajā skaitā ainavas, portreti un klusās dabas. Izstāde bankas telpās norisinās vienlaicīgi ar Ludolfa Liberta vērienīgu darbu izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā “Art Deco hipnotiskais spožums”, kuras ekspozīcijā arī ir iekļautas vairākas mākslinieka gleznas no Rietumu Bankas kolekcijas. “Rietumu Bankas Latvijas vecmeistaru gleznu kolekcijā Ludolfs Liberts ir viens no visplašāk pārstāvētajiem māksliniekiem. Izstāde bankas galerijā organiski papildina ekspozīciju Mākslas muzejā un sniedz apmeklētājiem vienreizēju iespēju ielūkoties meistara darbos, kuri ikdienā atrodas bankas biroja telpās. Var droši teikt, ka mākslas cienītājiem šobrīd ir unikāla, iepriekš nekad nebijusi iespēja maksimāli plaši iepazīties ar brīnišķīgo Ludolfa Liberta daiļradi,” uzsver abu izstāžu kuratore, Dr. Art. Natālija Jevsejeva. Ludolfs Liberts, neskatoties uz savu aizņemtību teātrī (no 1924. līdz 1937.gadam viņš bija viens no vadošajiem scenogrāfiem un režisoriem Latvijas Nacionālajā operā), bija ļoti ražens mākslinieks un viņa gleznoto darbu skaits ir ļoti liels. Ainava ir bijis vadošais žanrs Liberta glezniecībā. 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē un 30. gados viņš aktīvi ceļoja, un par sava veida liecībām šiem ceļojumiem kļūst daudzi itāļu, franču, vācu un citu Eiropas zemju pilsētu gleznotie skati. Viens no iemīļotākajiem Liberta motīviem – Venēcijas un Parīzes ainavas. Bez ainavām viņu saistīja arī klusās dabas žanrs, pārsvarā Liberts gleznoja ziedus. 20. gs. 30. gados tapa virkne portretu, kuru vidū ir slaveno vēsturisko personu, piemēram komponistu, vai senvēstures tipāžu portreti. Šajos gleznojumos atbalsojās Liberta režisora un scenogrāfa pieredze teātrī. Izstādē šo portretu sēriju pārstāv Bēthovena ģīmetne (1936). Gleznošana pēc atmiņas kopumā bija tipiska Libertam. Savas ainavas viņš arī pārsvarā gleznoja darbnīcā, nevis brīvā dabā. Iespējams, tā ir liecība tam, ka Libertam bija scenogrāfa domāšana – savā iztēlē viņš varēja uzburt jebkuru ainu, veidot ainavu kā iespaidu par jebkuru vietu un tamdēļ viņam nevajadzēja to redzēt savām acīm. Ludolfa Liberta darbu izstāde Rietumu Bankas galerijā (Rīgā, Vesetas ielā 7) ir atvērta katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00. Ieeja ir bez maksas. Izstāde norisināsies līdz 16. martam.
29.jan
Režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" jeb "Flow" nominēta Francijas kino godalgai "Cēzars" kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācija".
29.jan
"Pirmkārt, es nekad nevienu nepierunāju," tā par aktrises Dārtas Danevičas izvēli aiziet no Dailes teātra štata "Rīta panorāmā" izteicās Dailes teātra vadītājs Juris Žagars.
28.jan
Purvīša balvas mākslā organizētāji noslēdz 18 gadus ilgo sadarbību ar Jāni Zuzānu un uzņēmumu SIA "Alfor", šodien preses konferencē informēja balvas pārstāvji.
28.jan
Rakstnieks, kultūras žurnālists, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze vietnē "Facebook" informē par iespējām atvadīties no dzejnieka Jāņa Petera.
27.jan
Janvāra pavasarīgajā miglā aizgājis Jānis Peters. Atskatīdamies uz padarīto, pamādams ar grumbaino roku palicējiem. Sirsnību acīs saglabājis un rāmu, siltu valodu atmiņās atstājis. Mēs paliekam un daudz ko atceramies. Dzejnieka Jāņa Petera pirmā grāmata “Dzirnakmens” maksāja 12 kapeikas. Neliela grāmatiņa, vien ar 60 lappusēm, ko bija piepildījis divdesmit deviņus gadus jaunais dzejnieks, bija kā uzarta zeme, kurā mita mīlestības dārgakmeņi un atziņu dzirnakmeņi.
27.jan
Situācija ar nepietiekamu finansējumu pasākumiem pirms Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 2028.gadā ir tikai Salaspilī, aģentūrai LETA apgalvoja kultūras ministre Agnese Lāce (P).
27.jan
Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.
25.jan
Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" jeb "Flow" no 28. februāra būs skatāma Ķīnā, liecina režisora ieraksts tviterī.
25.jan
Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) līdz 28.janvārim apskatāms režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmai "Straume" piešķirtais "Zelta globuss", aģentūru LETA informēja LNMM pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.
24.jan
Piektdien, 24.janvārī, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Pašvaldību savienības un pašvaldību pārstāvjiem. Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumu par valsts un pašvaldību budžeta sadali Dziesmu un deju svētku starpsvētku pasākumu rīkošanai, kā arī šajā nedēļā publiski izskanējušo pieņēmumu par dalības maksu kolektīviem starpsvētku pasākumos.
24.jan
Nomirusi māksliniece Biruta Delle, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) prezidents Igors Dobičins.
24.jan
22. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja doma: pašvaldībām trūkstot resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem, iespējams, būs pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms XXVIII Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2028. gadā. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Tas notikšot Salaspilī un Siguldā. Iespējams, arī citur.
23.jan
Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" programmā pirmizrādi piedzīvos trīs kinolentes, informē balvas pārstāve Inga Zālīte.