Albuma apskats: Seržants Bēda - “Saņemšanas vieta”
Uz dažādu interesantu skatuves vārdu izdomāšanu latvju mūziķi nav skubināmi – lūk, Seržants Bēda ar projektu “Seržants Bēda”, kas ir attiecīgajās aprindās pazīstamā mūziķa Uģa Jansona-Krastiņa solo projekts un “radies, vēloties spēlēt ģitāru un dziedāt kā deviņdesmitajos gados.”
Uģis Jansons-Krastiņš pazīstams kā mūziķis, skaņu mākslinieks, komponists, producents un skaņu inženieris, kurš ir darbojies tādās grupās kā “Akvalande” un “Stabs”, arī ierakstu studijā “Barona Buduārs”, bet kā solo mākslinieks klausāms ar vārdu Ug Ug Ugg Ugg. Arī kā Seržants Bēda - jaunais lieldarbs ir jau otrais šī projekta karjerā, pirmais tika izdots 2022. gadā.
““Seržanta Bēdas” jaunais albums “Saņemšanas vieta” reflektē par iekšēju augšāmcelšanos, pārcelšanos no tumšā uz mazāk tumšo. Tas skan kā izkāpšana no zārka, lai saskatītu skaisto, pat ja arī tieši pirms nāves” - tā, lūk, tas tiek pieteikts. “Tāda sajūta, ka Seržants Bēda nu ir atšķetinājis dažas disciplinārās lietas savā vadā. Tas nebūt nenozīmē beigas vai to, ka atrisinājums ir rokā. Tas nozīmē, ka seržants ir apradis ar savu vietu un nu spēj rīkoties,” savukārt šāds prātojums pavada šo darbu vietnē Bandcamp. Piepalīdzējuši tā ierakstos Uģim viņa senie cīņubiedri Kārlis Tone (mikss, māsters un aranžijas) un Adrians Grīns (bungas, vienā skaņdarbā Jānis Burmeisters).
Uģis šajā albumā piedāvā nevis muzikālu trokšņošanu, bet ļoti pieņemamu “alternative & indie” skaņradi, ko pats piesaka kā “solo mūzikas projektu dažādu žanru ietvaros” - absolūti nepieradinātu un nepiegludinātu kā ilgi neremontētas garāžas sienas, tiesa, ar pabriesmīgu vokālu, taču tas traucē tikai brīžiem. Gribētos gan spēcīgāk atmiņā paliekošas dziesmas, citādi šo produktu nākas ieteikt izglītošanās nolūkos, bez konkrētas piesaistes kaut kam, ko noklausīties tūliņ un tagad. Lai gan - albumu ievadošā dziesma “Braucot pār Daugavu” no roka cienītāja viedokļa ir gluži jauka, ieskaitīt varētu arī vieglāk uztveramo “Akmenī” un “andergroundisko” “Netikt godīgi mīlēt”, kurai īpaši kolorītu piesitienu piedod Jānis Burmeisters pie bungām un “antimakdonalda” teksts tās otrajā daļā.
Ug Ug Ugg Ugg noskaņas kā īlens no maisa gan lien ārā arī šajā garadarbā, piemēram, kompozīcijas “Varmācēt” ievadā un vairākos citos gabalos, savukārt kompozīciju “Nekad nav bijusi klāt” varētu piedāvāt arī Uģa projektam “Stabs”, ja vien to padarītu krietni smagnējāku. Nu, bet ko darīt - sevi neapmānīsi jeb no sevis neaizbēgt.
Kopumā šis tiešām ir albums “dažādu žanru ietvaros”, tāpēc pat grūti prognozēt, kam un kas - un cik daudz no šī te visa - varētu iet pie sirds. Jāatzīst, ka šajā nosacītajā un aptuvenajā nišā ir dzirdēti arī labāki darbi, tomēr arī “Seržants Bēda” nav norakstāms un pilnīgi noteikti atradīs savu klausītāju. Uģis Jansons-Krastiņš zina drēbi!
