Konkurences padome (KP) pauž pārliecību: kamēr SIA “Latvijas aptieka” pārvalda bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, tikmēr šis uzņēmums ir neatkarīgs no sava patiesā saimnieka farmācijas biznesā, milža holdingkompānijas “AB CITY”, un tādējādi faktiski mazsvarīgi kļūst KP lēmumā noteiktie “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšanas termiņi un to mīklainā pagarināšana.
Turpinot atspoguļot Konkurences padomes (KP) vadības sniegto informāciju par farmācijas holdingkompānijas “AB City” veiksmes stāstu, secināms, ka farmācijas milža “AB City” pārstāvošie uzņēmēji savu interešu virzīšanai un biznesa nosargāšanai no iespējamām valsts represijām gatavojušies ļoti rūpīgi. Publiski pieejamā informācija atklāj, ka uzņēmējiem ne tikai ļoti brīnumainā kārtā izdevies panākt SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu atsavināšanas termiņa pagarinājumu, bet arī sakārtot uzņēmumu struktūru tā, lai, gadījumā, ja arī valsts saņemtu dūšu lemt iekasēt sodu no farmācijas milžiem par konkurences pārkāpumiem farmācijas jomā, čiks vien sanāktu.
“Neatkarīgā” noskaidrojusi būtisku informāciju jo īpaši tiem uzņēmējiem, kuriem biznesā izveidojusies būtiska ietekme tirgū un Konkurences padome (KP) pielēmusi atsavināt kāda uzņēmuma kapitāla daļas, lai novērstu būtiskas negatīvas sekas tirgū.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir tiesīgs uzsākt resorisko pārbaudi, ja iestādes redzeslokā nonāk informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par iespējamu valsts amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās, bet ne gadījumos, kad kāda persona nepiekrīt vai nav apmierināta ar kādas publiskas personas institūcijas, konkrētā gadījumā – Konkurences padomes (KP), pieņemtajiem lēmumiem, atbildē “Neatkarīgajai” ar KNAB Komunikācijas nodaļas starpniecību norāda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Konkurences padome (KP) nepiekrīt pārmetumiem par nepietiekamo darbību vai uzraudzību farmācijas tirgū, kā arī kategoriski noliedz jebkādas spekulācijas par labvēlības izrādīšanu vienam konkrētam tirgus spēlētājam, atbildē “Neatkarīgajai” ar KP komunikācijas nodaļas vadītājas Zanes Gorškovas starpniecību norāda KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Lai nodrošinātu būtisku konkurences pārkāpumu un tirgus kropļojumu atklāšanu, 2024.gada pirmajā pusgadā ir pabeigtas divas augstas prioritātes pārkāpumu lietas, kurās Konkurences padome (KP) sodīja kopumā trīs uzņēmumus, tiem piemērojot naudas sodus vairāk nekā 142 000 eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja KP pārstāvji.
Konkurences padomes (KP) lēmumu teksti atklāj, ka šai valsts uzraugošajai un arī represējošai institūcijai ir iespējams pielabināties un panākt sev labvēlīgus lēmumus – atliek vien noskaidrot, kādā veidā tas ir izdarāms – secina “Neatkarīgā”, izanalizējot trīs KP pieņemtos lēmumus.
Augsto cenu problēma aptiekās. Tā vietā, lai risinātu jautājumu, kā farmācijas tirgū nodrošināt veselīgu Eiropas Savienības standartiem atbilstošu konkurenci, izskatās, ka pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ Konkurences padome (KP) pieļauj monopola veidošanos farmācijas nozarē. Kā uz notiekošo nozarē raugās Ekonomikas ministrija, kuras atbildības joma ir pilnveidot konkurētspējas attīstības politiku – par to sarunā ar “Neatkarīgo” ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Valdība ir apstiprinājusi jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram teorētiski vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas. Tas stāsies spēkā 1. janvārī. Priecāties pāragri. Tā kā konkurence farmācijas tirgū netiek veicināta, diezin vai aptiekās cenas medikamentiem samazināsies – iespējams, tās kļūs vēl lielākas.
Stāsts par Konkurences padomes neiejaukšanos tad, kad vajag samazināt medikamentu cenas, izraisa izbrīnu un sašutumu tiem, kuri nav pamanījuši Konkurences padomes iejaukšanos tikai un vienīgi tajos gadījumos, kad jānovērš zemākas cenas preču un produktu nonākšana Latvijas tirgū.
