Konkurences padomes (KP) rīcībā nav informācijas, kas varētu apstiprināt "Jaunās vienotības" frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica izteicienus attiecībā uz karteļa pastāvēšanu mazumtirdzniecībā Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja KP pārstāvji, komentējot Jurēvica izteikumus, ka Latvijas lielveikalos ir redzamas karteļa pazīmes.
Latvijas Konkurences padome (KP) savā mājaslapā publicējusi ziņu, kurā lepojas, ka jau desmito gadu pēc kārtas saglabājusi augsto trīs zvaigžņu novērtējumu starptautiskajā “Global Competition Review” reitingā, ierindojoties starp pasaules vadošajām konkurences iestādēm, turpretim politisko un ekonomisko procesu vērotāji interneta sociālajos tīklos apšauba KP sasniegumus.
Konkurences padome (KP) šogad 17.oktobrī tiešsaistes seminārā "Kas jāzina, sadarbojoties ar ražotāju un piegādātāju?" informēs par aizliegtiem pārtikas preču tirdzniecības prakses veidiem piegādātāja un pircēja sadarbībā, liecina informācija KP tīmekļvietnē.
Konkurences padome (KP) pauž pārliecību: kamēr SIA “Latvijas aptieka” pārvalda bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, tikmēr šis uzņēmums ir neatkarīgs no sava patiesā saimnieka farmācijas biznesā, milža holdingkompānijas “AB CITY”, un tādējādi faktiski mazsvarīgi kļūst KP lēmumā noteiktie “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšanas termiņi un to mīklainā pagarināšana.
Turpinot atspoguļot Konkurences padomes (KP) vadības sniegto informāciju par farmācijas holdingkompānijas “AB City” veiksmes stāstu, secināms, ka farmācijas milža “AB City” pārstāvošie uzņēmēji savu interešu virzīšanai un biznesa nosargāšanai no iespējamām valsts represijām gatavojušies ļoti rūpīgi. Publiski pieejamā informācija atklāj, ka uzņēmējiem ne tikai ļoti brīnumainā kārtā izdevies panākt SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu atsavināšanas termiņa pagarinājumu, bet arī sakārtot uzņēmumu struktūru tā, lai, gadījumā, ja arī valsts saņemtu dūšu lemt iekasēt sodu no farmācijas milžiem par konkurences pārkāpumiem farmācijas jomā, čiks vien sanāktu.
“Neatkarīgā” noskaidrojusi būtisku informāciju jo īpaši tiem uzņēmējiem, kuriem biznesā izveidojusies būtiska ietekme tirgū un Konkurences padome (KP) pielēmusi atsavināt kāda uzņēmuma kapitāla daļas, lai novērstu būtiskas negatīvas sekas tirgū.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir tiesīgs uzsākt resorisko pārbaudi, ja iestādes redzeslokā nonāk informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par iespējamu valsts amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās, bet ne gadījumos, kad kāda persona nepiekrīt vai nav apmierināta ar kādas publiskas personas institūcijas, konkrētā gadījumā – Konkurences padomes (KP), pieņemtajiem lēmumiem, atbildē “Neatkarīgajai” ar KNAB Komunikācijas nodaļas starpniecību norāda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Konkurences padome (KP) nepiekrīt pārmetumiem par nepietiekamo darbību vai uzraudzību farmācijas tirgū, kā arī kategoriski noliedz jebkādas spekulācijas par labvēlības izrādīšanu vienam konkrētam tirgus spēlētājam, atbildē “Neatkarīgajai” ar KP komunikācijas nodaļas vadītājas Zanes Gorškovas starpniecību norāda KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Lai nodrošinātu būtisku konkurences pārkāpumu un tirgus kropļojumu atklāšanu, 2024.gada pirmajā pusgadā ir pabeigtas divas augstas prioritātes pārkāpumu lietas, kurās Konkurences padome (KP) sodīja kopumā trīs uzņēmumus, tiem piemērojot naudas sodus vairāk nekā 142 000 eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja KP pārstāvji.
Konkurences padomes (KP) lēmumu teksti atklāj, ka šai valsts uzraugošajai un arī represējošai institūcijai ir iespējams pielabināties un panākt sev labvēlīgus lēmumus – atliek vien noskaidrot, kādā veidā tas ir izdarāms – secina “Neatkarīgā”, izanalizējot trīs KP pieņemtos lēmumus.
