Četru pārtikas pamatproduktu grupu cenas pēc PVN samazināšanas sarukušas par 10,18%

Samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes rezultātā četrās pārtikas pamatproduktu grupās cenas vidēji samazinājušās par 10,18%, pārsniedzot sākotnēji noteikto 7,4% mērķi, otrdien medijiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot pirmo trīs mēnešu rezultātus.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla pārvaldības un makroekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Salmiņš norādīja, ka, salīdzinot preču pamatcenas 1. jūnijā un 1. septembrī, maizes pamatcena samazinājusies par 9,01%, mājputnu gaļas - par 8,89%, piena - par 10,8%, bet olu - par 12,03%.

Aprēķini veikti pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) rīcībā esošajiem tirgotāju elektronisko darījumu transakciju datiem, ko iesniedz trīs lielākie mazumtirdzniecības tīkli SIA "Rimi Latvia", SIA "Maxima Latvija" un SIA "Lidl Latvija".

PVN likmes samazinājuma kopējais ieguvums iedzīvotājiem saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm veido aptuveni 31,4 miljonus eiro - 15 miljonus eiro 2026. gadā un 16,4 miljonus eiro 2027. gadā. Tas vidēji veido aptuveni 37 eiro uz vienu mājsaimniecību PVN likmes samazinājuma piemērošanas periodā. Relatīvi lielāks ieguvums rodas mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem.

Preču cenu monitoringu un uzraudzību veic CSP, Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC direktore Zaiga Liepiņa sacīja, ka šajā periodā PTAC veicis aptuveni 130 pārbaudes, intensīvākās pārbaudes veicot pirmajā mēnesī. Pirmajās divās nedēļās konstatēti atsevišķi gadījumi, kad PVN samazinājums nebija precīzi pārnests cenās, un PTAC strādājis ar tirgotājiem, lai neprecizitātes novērstu. Par atsevišķiem gadījumiem ziņojuši arī iedzīvotāji.

Jūlija pirmajās divās nedēļās kļūdu praktiski vairs nebija, un pēdējos divos mēnešos tirgū PVN samazinājums cenās pārnests atbilstoši. Iedzīvotāju ziņojumi par neatbilstošu PVN samazinājuma pārnesi vairs nav saņemti, lai gan iedzīvotāji turpina paust vēlmi samazināto PVN likmi piemērot plašāk, atzīmēja Liepiņa.

CSP priekšnieka vietniece Baiba Zukula, komentējot rezultātus mazajos reģionu veikalos, norādīja, ka CSP patlaban sadarbojas ar "Rimi Latvia", "Maxima Latvija" un "Lidl Latvija", kas regulāri sniedz CSP detalizētus transakciju datus. Tas ļauj veikt aprēķinus automatizēti, bez manuāla darba.

Zukula skaidroja, ka CSP būtu atvērta sadarbībai arī ar mazākiem veikaliem, taču tiem patlaban bieži nav nepieciešamo tehnoloģisko iespēju, jo datu plūsma ir sadrumstalota un nav iespējams nodrošināt nepieciešamos datus. Savukārt patēriņa cenu indeksa aprēķinā tiek ņemti vērā arī mazie veikali un visas veikalu ķēdes, jo tam tiek izmantota cita datu apkopošanas kārtība.

Šajā aprēķinā nepieciešams apstrādāt lielus datu masīvus, ko patlaban spēj nodrošināt trīs lielās veikalu ķēdes, norādīja Zukula.

Salmiņš uzsvēra, ka kopumā nav iespējams pilnīgi precīzi noteikt, ka cenu samazinājums bijis tieši 10,2%. Viņš skaidroja, ka sadarbība ar lielajiem tirgotājiem izvēlēta tādēļ, ka tie aptver lielāko tirgus daļu, un to cenu samazinājumam konkurences dēļ seko arī mazāki veikali. Tādējādi iespējams panākt plašāku cenu samazinājuma efektu, vienlaikus neradot lielu administratīvo slogu tirgotājiem.

Pēc Salmiņa teiktā, lielie tirgotāji aptver lielāko tirgus daļu un līdz ar to sniedz lielāko efektu cenu izmaiņu novērtēšanā.

EM informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts Tiesību aktu portālā, minēts, ka visu trīs PVN likmes samazinājuma monitoringā un uzraudzībā iesaistīto iestāžu - CSP, KP un PTAC - iegūtie rezultāti apliecina, ka PVN likmes samazinājums pirmajos darbības mēnešos ir pārnests uz gala cenām patērētājiem pilnā apmērā visās četrās preču grupās, turklāt pārsniedzot teorētiski aprēķināto pilnas pārneses apmēru 7,4%.

CSP ir veikusi aprēķinus par pamatcenu samazinājumu precēm, balstoties uz trīs lielāko mazumtirdzniecības tīklu - "Rimi Latvia", "Maxima Latvija" un "Lidl Latvija" - iesniegtajiem elektronisko darījumu transakciju datiem. Vidējais cenu samazinājums katrā preču grupā aprēķināts, salīdzinot preču pamatcenas bāzes un pārskata periodos, aprēķinot vidējo aritmētisko rādītāju no visu attiecīgajā preču grupā ietilpstošo produktu, kuriem piemērojams PVN likmes samazinājums, pamatcenu pārmaiņām.

Salīdzinot preču pamatcenas 2026. gada 1. jūnijā un 1. septembrī, faktiskais vidējais pamatcenas samazinājums maizei bija 9,01%, mājputnu gaļai - 8,89%, pienam - 10,8%, bet lielākais samazinājums bija olām - 12,03%. Tā kā "Lidl Latvija" cenu samazinājumu ieviesa pakāpeniski jau pirms 1. jūlija, kā bāzes periods tika izvēlēts 1. jūnijs, lai attiecīgajos datos ietvertu arī pilnīgu "Lidl Latvija" īstenoto preču pamatcenu samazinājuma ietekmi. Pārējos divos mazumtirdzniecības tīklos 1. jūlijā cenu samazinājums tika konstatēts lielākajai daļai preču, izņemot atsevišķus gadījumus.

Pēc KP veiktā novērtējuma, vidējais PVN likmes samazinājuma radītais cenas samazinājums preču grupās ir 8,32%, kas pārsniedz iepriekš prognozēto cenas samazinājumu 7,4% apmērā. Lielākais vidējais cenas samazinājums veidojas piena produktu grupā - 8,58%, savukārt mājputnu gaļas produktu grupā tas ir 8,28%, maizes produktu grupā - 8,26% un olām - 8,14%.

Vienlaikus, novērtējot PVN likmes samazinājuma ietekmēto produktu apjomu, KP konstatēja atsevišķus gadījumus, kuros mazumtirgotāji sākotnēji nebija pilnībā nodevuši cenas samazinājumu patērētājiem. Tādēļ KP pieprasīja mazumtirgotājiem sniegt paskaidrojumus par identificētajiem preču grupās ietilpstošajiem pārtikas produktiem, kuriem 1. jūlijā cenas samazinājums nesasniedza plānotos 7,4%. Pārtikas produktu mazumtirgotāji skaidroja, ka identificētās neatbilstības galvenokārt bija saistītas ar tehniskām vai cilvēciskām kļūdām, preču nepieejamību sortimentā vai datu atspoguļošanas īpatnībām. Vienlaikus tirgotāji veica nepieciešamās cenu un PVN likmju korekcijas atbilstības nodrošināšanai.

Tāpat attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem, kad preču grupās ietilpstošo pārtikas produktu cenu samazinājums atšķīries no plānotajiem 7,4%, KP secina, ka šīs atšķirības nepārsniedz 0,01 eiro un ir saistītas ar cenu pārrēķina rezultāta noapaļošanu līdz diviem cipariem aiz komata atbilstoši Grāmatvedības likuma un Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasībām, līdz ar to nav uzskatāmas par būtiskām.

CSP un KP īstenotās PVN likmes samazinājuma pārneses monitoringa un uzraudzības laikā iegūto aprēķinu rezultātu atšķirības skaidrojamas ar atšķirīgiem salīdzināšanas periodiem - KP katram tirgotājam izmantoja individuālu bāzes datumu atbilstoši brīdim, kad tas ieviesa preču cenu izmaiņas. Tādējādi CSP un KP veikto aprēķinu rezultātu atšķirības nav uzskatāmas par savstarpēji pretrunīgām, bet gan par divu neatkarīgu, metodoloģiski atšķirīgu pieeju rezultātu, kas abas apstiprina vienu secinājumu - PVN likmes samazinājums ir pārnests uz gala cenu pilnā apmērā visās preču grupās.

PTAC jūlijā, veicot 74 cenu norādīšanas pārbaudes visā Latvijā, secināja, ka kopumā komersanti PVN likmes samazinājumu piemēro korekti, turklāt lielākajās tirdzniecības ķēdēs PVN likmes samazinājuma piemērošana bijusi atbilstoša. Patlaban no patērētājiem netiek saņemti signāli par neatbilstošas PVN likmes piemērošanu tirdzniecības vietās.

Minēto pārbaužu laikā nepareiza PVN likmes piemērošana tika konstatēta 10 gadījumos - 1. jūlijā un 2. jūlijā uzreiz pēc izmaiņu ieviešanas nepareiza PVN likmes piemērošana konstatēta sešos gadījumos, 8. jūlijā - vienā gadījumā, savukārt no 21. jūlija līdz 29. jūlijam, veicot mērķētas pārbaudes atbilstoši signāliem, kas saņemti no patērētājiem, - trijos gadījumos.

Minētās neatbilstības galvenokārt novērotas nelielās tirdzniecības vietās un bija saistītas ar cilvēcisku kļūdu. Neatbilstību gadījumos tirgotājiem sniegtas konsultācijas un informācija par ieviestajām izmaiņām, tostarp PTAC sagatavotie informatīvie bukleti. Neatbilstības pēc PTAC norādījuma tika novērstas lielākoties pārbaudes brīdī. Par konstatētajām neatbilstībām informācija ir apkopota un nosūtīta Valsts ieņēmumu dienestam.

Salīdzinot Latvijas rādītājus ar Lietuvu un Igauniju, iespējams novērtēt, cik lielā mērā Latvijas atšķirīgā cenu dinamika ir saistīta tieši ar PVN likmes samazinājumu. Ja Latvijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas 2026. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju faktiski samazinājās par 2%, Lietuvā tās samazinājās par 0,7%, bet Igaunijā pieauga par 0,4%. Izslēdzot nodokļu izmaiņu ietekmi, Latvijā cenu samazinājums būtu bijis 0,6%, proti, līdzīgs kā Lietuvā. Tātad arī pēc šiem datiem secināms, ka Latvijas faktiskā pārtikas cenu krituma atšķirība no pārējām Baltijas valstīm galvenokārt skaidrojama ar precēm piemēroto PVN likmes samazinājumu, teikts EM informatīvajā ziņojumā.

Tajā arī atzīmēts, ka, ņemot vērā PVN likmes samazinājuma pozitīvo ietekmi uz iedzīvotājiem, PVN likmes samazinājuma pirmajos darbības mēnešos sasniegtos rezultātus, kā arī sabiedrības pausto viedokli PTAC veiktajā aptaujā, EM ieskatā būtu nepieciešams izvērtēt iespēju paplašināt PVN likmes samazinājuma tvērumu uz papildu pārtikas produktu kategorijām.

Jau vēstīts, ka, vērtējot pilotprojektā samazinātās PVN likmes pārnesi, KP pirmšķietami secināja, ka visas trīs lielākās pārtikas mazumtirdzniecības ķēdes - SIA "Rimi Latvia", SIA "Maxima Latvija" un SIA "Lidl Latvija" - pārsvarā ir pilnībā nodevušas patērētājiem iepriekš plānoto cenas samazinājuma efektu 7,4% apmērā.

Kopumā vidējais PVN pilotprojekta radītais cenas samazinājums ietekmētajās pārtikas produktu grupās ir 8,32%, kas pārsniedz iepriekš noteikto minimālo cenas samazinājumu 7,4% apmērā. Lielākais vidējais cenas samazinājums veidojas piena produktu grupā - 8,58%, savukārt mājputnu gaļas produktu grupā tas ir 8,28%, maizes produktu grupā - 8,26%, bet olām - 8,14%.

Tāpat ziņots, ka no 1. jūlija četrām pārtikas pamatproduktu grupām - maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām - piemēro samazināto PVN likmi 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Samazinātā likme būs spēkā līdz 2027. gada 30. jūnijam.