“Rail Baltica” būvniecības līgumā atsevišķu pozīciju cenas vairākas reizes pārsniedz tirgus cenas; ietaupīt varētu ap 100 miljoniem. Gadiem ilgi Baltijas vēsturē vērienīgākais infrastruktūras projekts "Rail Baltica" virzījies pašplūsmā un bez politiskas vadības. Kad izrādījās, ka visu nevar izdarīt par Eiropas naudu un tam vajadzīgs arī valsts finansējums, projektā jau bija lielas problēmas. Latvijā jaunās trases būvdarbu izmaksas ievērojami pārsniedz piešķirto fondu finansējumu un ir pat divreiz lielākas nekā kaimiņvalstīs, informē raidījumā “Nekā Personīga”.
Satiksmes ministrija ir izsludinājusi konkursu uz "Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izbūves projekta īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, liecina ministrijas publiskotā informācija.
Nākamās valdības veidotājam Andrim Kulbergam (AS) pēc pirmajām sarunām ar Nacionālo apvienību (NA) un "Jauno vienotību" (JV) vēl neesot nekādu sajūtu, kāda būs nākamā valdības koalīcija, jo visi politisko sadarbību varianti vēl esot "uz galda".
Šodien sāk darbu 15. Saeima. Gribētos novēlēt tai patiesus panākumus, kļūšanu par sekmīgāko un drosmīgāko parlamenta sasaukumu Latvijas līdzšinējā vēsturē, bet objektīvie nosacījumi šiem novēlējumiem nebūt nav labvēlīgi. Lai gan, kā mēdz teikt, viss ir pašu rokās.
Pirms pusotra gada "Nekā personīga" stāstīja, ka dzelzceļa kontakttīkls ir ļoti sliktā stāvoklī, un "Latvijas dzelzceļš" brīdināja – piecu līdz desmit gadu laikā elektrovilcienus var nākties apturēt. Lai to novērstu, Eiropas fondos bija paredzēta nauda tīkla atjaunošanai, bet tagad tā pārvirzīta, lai uzbūvētu dzelzceļa atzaru uz lidostu.
Satiksmi Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" posmā starp Tallinu un Pērnavu plānots sākt 2032. gadā, kas ir divus gadus pirms visa projekta plānotā pabeigšanas termiņa, paziņoja projekta īstenotājs Igaunijā "Rail Baltic Estonia".
Piektdien, 30. oktobrī, Ministru prezidents Andris Kulbergs neformālā tikšanās reizē Rīgā tikās ar Valdi Dombrovski, izmantojot iespēju pārrunāt aktuālos jautājumus laikā, kad Eiropas Komisijas izpildviceprezidents atradās Latvijā.
Šodien 14. Saeima aizvada savu pēdējo sēdi. Laiks izvērtēt šī Saeimas sasaukuma darba rezultātus. To var darīt divējādi. Vai nu caurskatot pieņemtos likumus un lēmumus, izvērtējot to ietekmi uz sabiedrības dzīvi, ekonomiskajiem rādītājiem un citiem parametriem, vai arī daudz vienkāršāk, bet, iespējams, precīzāk. Proti, pēc nākamās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Apskatīsim abus variantus, bet sāksim ar pēdējo.
Ja pēc skaidrības iegūšanas par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu dzelzceļa projektam "Rail Baltica" pieejamais finansējums nebūs pietiekams, Baltijas valstīm būs jāvērtē, vai un kādā apjomā tās projektu var atļauties, trešdien preses konferencē Rīgas pilī uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols nāca klajā ar “radošu risinājumu” vienam no pēdējo gadu dārgākajiem un redzamākajiem infrastruktūras simboliem – vientuļajam pālim Daugavā, ko tautā jau sen dēvē par Briškena pāli.
