Veiksmīgi noslēgusies rūpīgi plānotā Ekonomikas ministrijas (EM) un tās padotības iestāžu pārcelšanās uz centralizēto valsts biroju ēku Talejas ielā 1, Rīgā. Šis solis kalpo kā izcils telpu optimizācijas piemērs publiskajā pārvaldē – iestādēm, kuras iepriekš tika izvietotas 4 adresēs 15 397 m2 platībā, pielāgotas telpas, izveidojot mūsdienīgu un aktivitātēs bāzētu darba vidi 7 369 m2 platībā. Ilgtermiņā šī pārcelšanās radīs ietaupījumu valsts budžetā 18,2 miljonu eiro apmērā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Nākamajam finanšu ministram būs jāspēj izturēt milzīgs spiediens un paveikt savu darbu arī tad, ja pretī būs kliegšana, asaras un nemitīgi zvani. Sarunā ar Kristīni Kravcovu raidījumā “NRA.lv sarunas” Filips Rajevskis uzsvēra, ka šajā amatā vajadzīgs profesionāls politiķis, kuram būs jāveic, viņa vārdiem, “operācijas bez narkozes”.
Topošās koalīcijas potenciālajiem partneriem būs jābūt gataviem pieņemt nepopulārus un politiski neērtus lēmumus, tostarp veselības aprūpes jomā, lai sakārtotu valsts finanses un īstenotu nepieciešamās reformas, pēc tikšanās ar "Jauno vienotību" (JV) žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Andris Kulbergs (AS).
Politiskās partijas un to apvienības, kuras 15. Saeimas vēlēšanās saņēmušas vismaz divus procentus vēlētāju balsu, var pieteikties valsts budžeta finansējumam, kas paredzēts politisko organizāciju biroju un darbinieku uzturēšanai, darbības saturiskai nodrošināšanai un komunikācijai ar sabiedrību. Lai pieteiktos šī finansējuma saņemšanai, politiskajām organizācijām līdz 2026. gada 5. novembrim jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) rakstveida iesniegums.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 21. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz Valsts kontrolei tiesības veikt finanšu revīziju par Saeimas sagatavotā gada pārskata pareizību.
Valsts kancelejas direktora amatā apstiprinātais Kaspars Gorkšs par savas darbības pamatprincipiem izvirzījis datos balstītu politiku, efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un uz rezultātu vērstu darba kultūru.
Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 811,701 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Valstij naudas nepietiek visām vajadzībām, bet prasības pēc papildu finansējuma joprojām ir milzīgas. Finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols skaidro, kāpēc pienācis laiks mainīt pieeju valsts tēriņiem un domāt ne tikai par savu nozari, bet arī par kopējām valsts interesēm.
Valsts budžetam ir nepieciešami stabili un prognozējami ieņēmumi, īpaši laikā, kad palielinās izdevumi valsts aizsardzībai, veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Tādēļ akcīzes nodokļi tradicionāli tiek uzskatīti par salīdzinoši ērtu fiskālās politikas instrumentu. Paaugstinot nodokli tabakas un nikotīna produktiem, vienlaikus tiek cerēts papildināt valsts budžetu un samazināt veselībai kaitīgu produktu patēriņu.
Šogad plānotie budžeta izdevumi ir ap 18 miljardiem eiro. Trešdaļa visu izdevumu aiziet pensijām un pabalstiem. Vēl lieli izdevumu bloki ir ekonomika, aizsardzība, veselība, izglītība, sabiedriskā drošība un valsts pārvalde. Pensijas vai atbalstu ģimenēm un bērniem politiķi sola neaiztikt, vēsta TV raidījums "Nekā personīga".
