Pirms Lieldienām premjers Krišjānis Kariņš nāca klajā ar ideju, ka būs jāapspriež pensionēšanās vecuma turpmāka paaugstināšana. Latvijā iepriekšējais pensijas vecuma palielināšanas posms pa 3 mēnešiem gadā vēl nav noslēdzies. Tas notiks 2025. gadā. Tad pensijas vecums sasniegs 65 gadus.
Lai īstenotos Kariņa iecere paaugstināt pensionēšanas vecumu, nepieciešami grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Tātad vajadzīgs balsojums Saeimā. Tam nepieciešams visu koalīcijas partiju deputātu atbalsts. Šobrīd tāda atbalsta nav.
Jautājums, līdz cik gadiem Kariņš iecerējis paaugstināt pensionēšanās vecumu. Atklāti tas joprojām netiek izpausts.
Atbilde meklējama Eiropas Komisijas rekomendācijās. Tie ir 72 gadi.
2021. gada janvārī Eiropas Komisija nāca klajā ar kārtējo “Zaļo grāmatu” (“Green paper”) - proti, kādas nozares politikas skici, ko nodot publiskajai apspriešanai, lai pēc tam izvērtētu tās rezultātus un, iespējams, nonāktu pie kādām konkrētām politikas izmaiņām. Dokumenta oficiālais nosaukums ir “Par novecošanu. Paaudžu solidaritātes un savstarpējās atbildības veicināšana”. Kovida pandēmija lielā mērā aizēnoja šo un līdzīgas konkrētajam brīdim neaktuālas iniciatīvas, un Latvijā ārpus profesionāļu un attiecīgas ievirzes nevalstisko organizāciju loka dokuments palika tikpat kā nepamanīts.
Tagad redzam, ka Eiropas iniciatīvām iztapīgie mūsu Latvijas politiķi eirokrātu ieceres ir ieslēguši dziļi savās sirdīs un palēnām tās mēģina īstenot dzīvē.