arrow_downwardIzpēte

Vācijas kancleru Olafu Šolcu deleģējušās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas laikraksts "Vorwärts" atspoguļo O. Šolca runu zem virsraksta “Imanuela Kanta ļaunprātīga izmantošana” vai varbūt izvarošana, jo vācu vārdam “Missbrauch” ir arī tāda nozīme.

Lai gan nejauši, bet tomēr ļoti uzskatāmi sakrita kodolenerģētikas popularizēšanas pasākums “Kodolenerģija Latvijai” 15. maijā un kodolenerģētiku demonstratīvi apejošā valdības ziņojuma “Par Latvijas ekonomikas attīstību” apspriešana Saeimā 16. maijā.

Tiesībsargs, izskatot jaunieša ar invaliditāti mammas iesniegumu, vērtēja to, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir taisnīgi pieņēmusi lēmumus par sociālo pabalstu piešķiršanu, un secināja, ka lēmumu pieņemšanā iestādes nereti rīkojas pārlieku birokrātiski, nevērtējot jautājumu pēc būtības.

Mēs turpinām pētīt internetā publicēto Baltkrievijas VDK datu bāzi. Tajā atrodami arī iesniegumi un ziņojumi no Latvijas. “Kontekst.lv” sazinājās arī ar vēstuļu autoriem.

Vācu filozofa Imanuela Kanta (1724-1804) trīssimtajā dzimšanas dienā tagadējā Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs nosauca Kantu par Krievijas kara trofeju, bet Vācijas kanclers Olafs Šolcs Kantam veltītā pasākumā brīdināja, ka “tāpat kā mēs tagad, Kants dzīvoja lielu karu un pārvērtību laikmetā".

ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija pēta ukraiņu bēgļu dzīves apstākļus Baltijas valstīs, lai noskaidrotu, kas viņiem traucē atrast darbu, cik veiksmīgi viņi integrējas vietējā sabiedrībā un cik liela daļa vēlas atgriezties mājās par spīti karam. “Kontekst.lv” iepazinās ar ekspertu secinājumiem.

Visvieglāk iegūstamo atbildi uz jautājumu par deputātu ieguvumiem dod Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publicētā statistika, ka šā gada martā valsts maksājusi speciālo pensiju 3 376 eiro apmērā katram no 77 atlikušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes, kuri vispār nodzīvojuši līdz pensijai.

“Šogad pats smagākais budžets, kādu savā dzīvē esmu redzējis,” saka Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis; “Latgales pašvaldībās ir entās reizes sliktāk nekā Ogrē,” atsaucās Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

Vācijas laikraksts “Die Welt” publicējis sākotnējo “miera līguma plānu”, kuru jau mēnesi pēc pilnmēroga iebrukuma Krievija mēģināja uzspiest Ukrainai. Tas atsedz Krievijas plānus visā to šausminošajā būtībā.

Šogad 22. aprīlī apritēs trīssimt gadi kopš piedzimis filozofs, kura formulētā pasaules izpratne savulaik ļāva eiropiešiem iegūt kundzību pār visu pasauli, bet tagad izraisa bažas par cilvēces iznīcināšanu.

Jau trīs gadus Mežotnes pils stāv tukša. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki atklātā vēstulē, izveidojot iniciatīvas grupu, aicina Mežotnes pils ansambli atstāt valsts īpašumā un attīstīt tajā muzeju – Rundāles pils muzeja filiāli. Kultūras ministrija sola rast labāko risinājumu. Savukārt pils saglabāšanas iniciatīvas grupas pārstāvji preses konferencē pauda bažas, vai labākā varianta meklēšana gadiem ilgi neiestrēgs darba grupu diskusijās un valsts institūciju darbinieku kabinetos.

Saeimas darba kārtībā nonākusi iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu pensijām. Tomēr ticamākais variants, kas varētu notikt ar pensijām un nodokļiem, ir pensiju neapliekamā minimuma palielināšana. Finanšu ministrija uz šo nodokli pensijām raugās filozofiski, nesaskatot iespēju nodokli atcelt, tomēr gan Labklājības ministrijā, gan Finanšu ministrijā “uz galda” ir pensiju neapliekamais minimums.

Latvijas Aizsardzības ministrija nokaitināja Saeimas deputātus ar taisnošanos par nespēju atbildēt uzņēmējiem ne jā, ne nē par jau izstrādāto ieroču pirkšanu vai nepirkšanu.

Latvija devusi vietu ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovermental Panel on Climate Change - IPCC) ekspertu sanāksmei un atrādījusi tādu Latvijas klimata izmaiņu aprakstu, kāds atbilst IPCC aksiomām par zemeslodes sasilšanu cilvēku darbības rezultātā.

Lai jaunas un inovatīvas zāles ātrāk būtu pieejamas pacientiem, no nākamā gada jaunajām zālēm onkoloģisko slimību ārstēšanai tiks veikts Eiropā vienots klīniskais novērtējums, un Zāļu valsts aģentūra sola, ka tas ļaus ātrāk pieņemt lēmumus par efektīvu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstos.

Mūsu reģiona ambiciozākais projekts “Rail Baltica” draud pārvērsties par dārgu, ilgstošu būvi. Projekta dalībnieki ir nokavējuši tā izpildes termiņus, savukārt augstā inflācija, jo īpaši celtniecības materiālu sadārdzināšanās, jau ir dubultojusi tāmi. Kāpēc Brisele, kas ir šī projekta galvenais sponsors, vienalga vēlas uzsākt ātrgaitas dzelzceļa līnijas būvniecību pie ES ziemeļaustrumu robežas, un kādi ir šī projekta acīmredzamie un slēptie ieguvumi? 

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa atstāstīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputātiem Latviju uz ilgāku laiku atstājušo cilvēku gaidas un prasības, kuru apmierināšanas gadījumā Latvijā atgrieztos lielāks emigrantu skaits.

Pirmdien Rīgas pilī notikusī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.

Diskusijas par iespējamo Baltkrievijas un Krievijas uzbrukumu Lietuvai ir atsākušās ar jaunu sparu. Vispirms tas tika apspriests Svetlanas Tihanovskas izveidotajā ēnu kabinetā, un tad eļļu ugunī pielēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Kolēģi no “Novaja Gazeta. Baltija” pēta, kā šīs ziņas uzņēma Lietuvā un Baltkrievijā.

Finanšu ministrija piedāvā tagadējo Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sašķelt divās daļās kā nodokļu iekasētājus atsevišķi un nodokļu policistus atsevišķi, kā arī atšķelt un atdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam VID darbinieku amatnoziegumu atklāšanu un izmeklēšanu. 

Par medikamentu pārdošanu Krievijai, par to, kāpēc paši neražojam šļirces un adatas, par filigrānas politikas trūkumu “Jaunajā vienotībā”, par kāpostiem un eklēriem, par to, kad drīkst bučot roku un kad – vaigu. “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar ārstu, sabiedrisko darbinieku un sporta entuziastu Pēteri Apini.

Salīdzinoši nelielajai, daudzos gadījumos par Krievijas vidieni uztvertajai pilsētai Belgorodai bija gadījies kļūt par vienu no simboliem Padomju Savienības uzvarai Otrajā pasaules karā, kura rezultātus tagad revidē Krievijas uzbrukums Ukrainai un Ukrainas pretuzbrukums Belgorodas virzienā.